Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.04.2019.
 

120 000 par jātnieku bataljonu: dzīres (ne) īstajā laikā?

Armija, NATO doc

30.06.2008. Gunta Niparte  A A A Komentāri: 5
2008.gada 30. jūnijs ir gala datums, kad jāizpilda aizsardzības ministra Vineta Veldres pavēle Nr. 109 par Godasardzes jātnieku bataljona izveidi. Lai gan vēl tikai 29.jūnijā Saeimā tika lemts par neuzticības izteikšanu ministram, viņa iniciētās idejas īstenošanai par jātnieku vienības izveidi faktiski vairs nav šķēršļu. Aizsardzības ministrijas Resursu un plānošanas departamentam (RPD) 2008. gadā jānodrošina papildus finanšu resursu piešķiršana, klasificējot to programmas ‘Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana’ ietvaros un skaidrojot to, kā Latvijas armijas Jātnieku pulka (1921-1940) tradīciju turpināšanu. Šāda projekta nepieciešamība izraisījusi diskusiju sabiedrībā un arī asu kritiku no Saeimas opozīcijas partiju deputātiem. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) redakcija vēlējās uzzināt, vai šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad valstī izsludināts taupības režīms un visas ministrijas lemj par budžeta izdevumu samazināšanu, pārskatot ministriju iepirkumus, godasardzes rotas izveide patiešām ir primāri nepieciešama.

 

120 000 latu ir izmaksu aplēses, kas nepieciešams lai realizētu Aizsardzības ministra Vineta Velderes pavēli par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Godasardzes jātnieku apakšvienības attīstību. Uz jautājumu - vai brīdī, kad valstī izsludināts taupības režīms, pavēle par godasardzes izveidi nebūtu jāatceļ vai jāpārskata, Aizsardzības ministrijas (AM) preses dienesta pārstāvis Kaspars Odiņš uzsver, ka, projekts tiks īstenots pakāpeniski, un, lai gan patiesi, šī nav pirmā prioritāte ministra veicamo darbu sarakstā, militāro tradīciju atjaunošana bruņotājos spēkos, ir bijusi starp V.Veldres 15 prioritātēm sākot darbu aizsardzības ministra amatā.

Plānots, ka jātnieku apakšvienību veidos 25 zirgi, kuru iegādei jeb Aizsardzības īpašuma valsts aģentūras kapitālo izdevumu segšanai šogad paredzēts tērēt 50 000 latu; 40 000 latu tiks atvēlēti zirgu transporta iegādei, lai nodrošinātu apakšvienības dalību reprezentācijas pasākumos visā Latvijā; 30 000 latu tiks piešķirti kārtējiem izdevumiem – formas tērpiem, zirgu uzturēšanai, veterinārārstiem un citām zirglietām.
 
Zirgkopji atbalsta Veldres ideju

Saskaņā ar K. Odiņa sniegto informāciju, jau šobrīd tiek apzinātas Latvijas zirgaudzētavas un tiks izsludināts iepirkumu konkurss, kura rezultātā AM iepirks vislabākos zirgus, kas par atvēlēto summu būs pieejami. Šaubas par paredzēto līdzekļu nepietiekamību kliedēja Edgars Treibergs, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents, stāstot, ka AM noteiktā viena zirga cena – vidēji 2000 latu - ir pat ļoti reāla, ar noteikumu, ka iepirkti tiek nevis dārgie sporta zirgi, bet gan pašmāju Latvijas šķirnes zirgi, kuru tirgus šobrīd Latvijā ir ļoti piesātināts.

Latvijas Šķirnes Zirgaudzētāju Asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis uzsver, ka viņaprāt šādas godasardzes izveide ir tikai atbalstāma raugoties no Latvijas šķirnes zirgu ģenētisko resursu saglabāšanas viedokļa. Šādas apakšvienības izveide būtu vislabākais veids kā prezentēt šo īpašo Latvijas zirgu šķirni, tādejādi padarot mūs interesantus Eiropas acīs, kā arī izpildītu 1992.gada 5.jūnijā Riodežaneiro parakstīto Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas nosaka ģenētisko resursu saglabāšanu. G. Rozītis arī piebilda, ka Latvijas šķirnes zirgi ir ļoti pieticīgi un neprasītu lielus uzturēšanas un kopšanas līdzekļus, jo pat mūsu senči – zemnieki, ir spējuši viņus uzturēt, tādēļ AM aplēse par 130 latiem mēnesī viena zirga ikmēneša uzturēšanu izmaksu segšanai ir pat pārāk liela. Tādejādi tas būtu ļoti patriotisks pasākums un daudzi zirgkopji būtu ar mieru dāvināt zirgus pat par brīvu, lai dotu savu devumu šīs šķirnes saglabāšanā.

Pozitīvi par jātnieku projektu izteicās arī Latvijas Jātnieku Federācijas pārstāve Dace Strause atklājot, ka: „Daudzviet pasaulē pastāv valsts zirgu audzētavas un arī Latvijai šāds projekts būtu ļoti, ļoti labs”. D. Strause arī piebilda, ka viņasprāt, ja tas būtu kāds cits, nevis V.Veldre, tāds troksnis vispār nebūtu sacelts.

Taupības režīma pārkāpums?

Tik tālu par jātnieku apakšvienības pozitīvajiem aspektiem. Tomēr, ne bez pamata, daudz kategoriskāku un noraidošāku viedokli pauduši Saeimas partiju pārstāvji. Jaunā Laika (JL) partijas deputāte Linda Mūrniece uzskata, ka: „Tā pilnīgi noteikti ir lieka budžeta naudas šķērdēšana, lielā mērā saistīta ar V.Veldres privātām interesēm”. Mūrniece arī piebilst, ka AM prioritātei būtu jābūt karavīru algām, veselības aprūpei un jauna bruņojuma iegādei, nevis šādas godasardzes izveidei. Šādam viedoklim pārliecinoši piekrīt āri Saskaņas centra priekšsēdētājs Nils Ušakovs, uzsverot gan akūtās sociālas un ekonomiskās problēmas valstī kopumā, gan arī nepieciešamību pēc bruņoto spēku reformas un modernizācijas, īpaši pēc iestāšanās NATO.

Ironiska savos izteicienos par jātnieku godasardzes nepieciešamību ir arī Pilsoniskās Savienības Saeimas deputāte Sandra Kalniete sakot, ka: „Šī ideja ir pats dīvainākais ko kāds ministrs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izdarījis”. Kalniete āri atzīst, ka, pirmkārt, Latvijas Satversme nosaka, ka Latvija ir parlamentāra republika, nevis monarhija, līdz ar to šādas ārišķības neatbilst Latvijas demokrātijas garam. Otrkārt V.Veldres klajā taupības režīma ignorēšana, kas demonstrē viņa kā ministra nekompetenci, esot bijusi viens no iemesliem, kāpēc Pilsoniskā Savienība pieprasījusi viņa demisiju.

Godasardzes jātnieku vienības izveidi par lielu muļķību sauc arī PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, sakot, ka: „Mēs neesam bagāta valsts. Mums pat nepietiek naudas pensionāriem, invalīdiem, veselības aprūpei un tik ļoti svarīgajai – izglītībai”. Turklāt gan Pliners gan Kalniete arī bilst, ka nedrīkst aizmirst faktu, ka projekta reālās izmaksas būs daudz lielākas nekā noteiktie 120 tūkstoši latu. Jārēķinās ar dažādām papildus izmaksām, kas parasti rodas projektu izpildes gaitā, kā arī ar konstantiem tēriņiem, kas katru gadu būs jāparedz zirgu kopšanai un veterinārārstu pakalpojumiem.

Mērenāks savos izteikumos bija Saeimas pozīcijas pārstāvis Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, definējot savu nostāju kā dziļi neitrālu, tomēr piebilstot, ka, lai gan šādas vienības izveide padarītu latviešu ikdienu daudz krāšņāku un piesaistītu uzmanību, nesot pozitīvas emocijas sabiedrībā kopumā, tā tomēr neatrisinātu, piemēram, pensionāru problēmas. Attiecībā uz salīdzinoši lielajām izmaksām A.Brigmanis iebilda, ka: „Iespējams, ekonomiskā situācija nekad nebūs tāda, lai varētu veikt šādu iepirkumu”. Gan Tautas Partijas deputāts Māris Kučinskis, gan LPP preses pārstāvis Valdis Vaikulis uzsvēra, ka jautājums esot ļoti sarežģīts un neviennozīmīgs – no vienas puses, šāda godasardze tiešām radītu pozitīvas sajūtas sabiedrībā (līdzīgi kā AM orķestris), bet no otras – tai noteikti nebūtu jābūt prioritātei, kur novirzīt AM budžetu. Par godasardzes nepieciešamības pamatojumu, abi deputāti apelēja pie V. Veldres sirdsapziņas.

NBS jāpilda ministra pavēles

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikts, ka bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Tādejādi, NBS komandieris Juris Maklakovs jautāts, kā viņš vērtē AM pavēli par Godasardzes jātnieku vienības izveidi, pauž, ka: „Kā padotais, es nevar vērtēt augstākstāvošas amatpersonas pieņemtos lēmums. Turklāt, viens no Nacionālo bruņoto spēku veiksmīgas attīstības noteikumiem ir princips - neapspriest lēmumus pēc to pieņemšanas”. Savukārt, uz jautājumu vai 120 000 latu nebūtu saprātīgāk tērēt citām NBS vajadzībām J. Maklakovs norāda: „Protams, vienmēr jau ir programmas, kurām vēlētos novirzīt naudu mazliet ātrāk, taču NBS attīstība notiek atbilstoši Aizsardzības ministrijā un Ministru kabinetā apstiprinātajiem plāniem”. Arī K.Odiņš sarunā ar KNL noraida versiju, ka godasardzes jātnieku vienības izveide varētu ietekmēt citus Aizsardzības ministrijas projektus un NBS kaujas spējas, uzsverot, ka nav plānots, ka 120 000 latu AM tēriņš varētu ietekmēt ekipējumam atvēlēto finansējumu, jo ekipējuma iepirkums norisinoties pēc plāna.

Lai gan visiem ar projektu saistītajiem pētījumiem būtu jābūt gataviem, lai bez sarežģījumiem varētu norisēt tā realizācija, pagaidām joprojām nav pieejami pilnībā apkopoti NBS Godasardzes jātnieku apakšvienības projekta izpētes rezultāti, kas tomēr rada neskaidrību par daudziem ar praktisku projekta izpildi saistītiem jautājumiem.

Pirmkārt, AM sniegtais godasardzes tiešo uzdevumu definējums, proti, piedalīšanās NBS un valsts reprezentācijas pasākumos, vismaz 2 reizes mēnesī uzstāties Rīgā un citos Latvijas reģionos ar pašu sagatavotiem priekšnesumiem, kā arī nodrošināt NBS modernās pieccīņas sportistu mācību treniņu procesu, kuros nav nepieciešami sporta zirgi, un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu un Jaunasardzes organizācijas dalībnieku jāšanas prasmes. Nav īsti skaidrs, kā tikai 25 zirgu liela apakšvienība spēs izpildīt visas tiem paredzētās funkcijas. Un, ja laika gaitā zirgu skaits tiks palielināts, tad vai joprojām godasardzes uzturēšanas izmaksas nepārsniegs 0,1% no AM budžeta?

Otrkārt, ir neskaidrs arī kara muzeja budžeta liktenis, jo kopš 2004. gada pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu, tika veikta procedūra Muzeja pārveidošanai par valsts aģentūru, tādejādi muzejs nokļuva AM pakļautībā. Kā atklāja Kara muzeja direktore Aija Fleija, muzejam ir nepieciešams remonts, bet, ja AM plānotā budžeta samazināšana valdībā šķitīs par mazu, nākamā budžeta samazināšana skars arī Kara muzeju.

Treškārt, raugoties no demokrātijas principu perspektīvas, pretrunīgs ir Aizsardzības ministrijas uzstādījums, ka, lai sabiedrība ilgtermiņā gūt labumu, ministrs nedrīkst izvairīties no nepopulāriem lēmumiem. Vai tiešām par tautas balsi var tikt uzskatīts interneta kampaņas „anketas.lv” no tikai 1060 respondentiem iegūtais viedoklis -  61% respondentu par un 23% pret.

Ceturtkārt, diskusijas vērts ir jautājums, vai ilggadējais Tērvetes zirgaudzētavas vadītājs Oļegs Burkovskis, kurš nu ar aizsardzības ministra pavēli ir kļuvis par AM Administratīvās nodaļas ārštata darbinieku, nav nonācis interešu konfliktā?

Ja vien par Latvijas ekonomisko situāciju liecinātu augšupejoši statistikas dati, tad retais kritiķis apšaubītu to, ka V.Veldres ideja par zirgu rotu ir patiesi cēls darbs sabiedrības labā. Tomēr šobrīd skaidrs ir tikai viens: trūkst pārliecinošu projekta iepriekšējas izpētes rezultātu, kas sniegtu nepārprotamus argumentus par šādas ieceres nepieciešamību un arī aizsardzības ministrijas saiknes ar tautu, lai izskaidrotu, kādēļ tieši tagad un tieši par 120 000 latu ir nepieciešams realizēt šādu ekskluzīvu projektu.

 

Aizsardzības ministra Vineta Veldres pavēle Nr. 109 Par Godasardzes jātnieku vienības izveidi



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: