Igaunijas un citu Eiropas valstu augstākās izglītības koncepcijas tiek virzītas uz internacionalizācijas principu, turpretī latvieši vēlas stiprināt valsts valodu gan privātajā, gan valsts sektorā. Visticamāk, ka vēl šajā gadā Latvijas likumdevēji un valdība izlems par divu valsts valodai visnotaļ nozīmīgu normatīvu aktu pieņemšanu, kas tieši skars augstākās izglītības iegūšanas valodu valsts finansētajās augstskolās un nepieciešamību pēc valsts valodas pārvaldīšanas augstākajā līmenī vairāk kā 100 profesiju pārstāvjiem. Jau šobrīd diskusija par to, cik plaši valstij jāiejaucas augstskolu programmu apguves valodu regulēšanā, kā arī to profesiju loka paplašināšanā, kurām bez tekošas latviešu valodas neiztikt, izvērtusies divos visai pretējos virzienos. Vieni saka, ka tādējādi Latvija var kļūt par provinciālu zemi un izolēties no starptautiskās studentu un darbaspēka aprites, citi uzskata, ka šis ir viens no mērķtiecīgākajiem soļiem latviešu valodas aizsargāšanā.