06.06.2008.
Lāsma Rozenfelde
Objektu skaits pieaug, risinājuma nav
Vēl Aigara Kalvīša vadītā valdība konceptuāli lēma, ka ar 2011.gadu ar NĪN jāapliek arī tās ēkas, kas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Šobrīd, piemēram, dzīvojamās ēkas, kur neveic saimniecisko darbību, ar nodokli netiek apliktas. O.Spurdziņš raidījumā skaidroja, ka trīs gadu pārejas periods ir vajadzīgs tāpēc, lai valstij būtu pilna informācija par ēkām, jo citādi nevar lemt par, piemēram, neapliekamā minimuma noteikšanu dzīvojamo ēku aplikšanai ar NĪN. Kā KNL pēc raidījuma noskaidroja Valsts zemes dienestā, tobrīd bija reģistrēti nevis 80 tūkstoši, bet 74 tūkstoši būvju, kurām nav zināma piederība. Taču šī gada maija beigās šādu būvju skaits bija palielinājies – tagad to ir 77 tūkstoši.
Šīs būves pārsvarā ir likvidēto organizāciju, piemēram, kolhozu un paju sabiedrību ēkas, kā arī nelikumīgi uzceltās ēkas. „Minēto ēku skaits pieaug, jo šobrīd saskaņā ar to, ka noslēdzas zemes reforma un ir likumos noteikti konkrēti zemes izpirkšanas termiņi, zemes un ēku tiesiskie valdītāji un lietotāji kārto savas īpašuma tiesības. Līdz ar to gadījumā, ja zemes valdītājs un lietotājs nespēj dokumentāli pierādīt, ka viņam pieder uz viņa zemes esošās ēkas, tad Kadastra informācijas sistēmā precizē informāciju – ieraksta, ka konkrētās ēkas piederība nav noskaidrota,” skaidro Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.
Pašvaldības ir par termiņu īpašumu pieteikšanai
Lai risinātu zemes lietotāju problēmas, no pagājušā gada 1.augusta ir spēkā norma, kas ļauj viņiem savas īpašuma tiesības uz zemi nostiprināt Zemesgrāmatā arī tad, ja uz zemes ir ēkas ar nenoskaidrotu piederību. Taču tas nekādi nerisina pašu būvju piederības problēmu. Jau KNL raidījumā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis atklāja, ka savienība ir piedāvājusi noteikt likumdošanā kādu konkrētu termiņu, līdz kuram īpašnieki varētu pieteikt tiesības uz šādām būvēm, taču tas netika atbalstīts. Šāda norma nav pieņemta arī gada laikā. „Es neredzu citu risinājumu, ar kuru sasniegt to rezultātu,” A.Jaunsleinis uzskata arī šobrīd.
Valsts zemes dienesta Kadastra un reģistru departamenta Kadastra metodikas daļas vadītāja Jana Supe atklāj, ka tiek apsvērta iespēja likumdošanā noteikt, ka šādas būves gada laikā vienkārši reģistrē uz zemes īpašnieka vārda. Šobrīd notiek Kadastra likuma grozījumu saskaņošanas process, kur ietverts šāds priekšlikums. „Mēs uzskatām, ka tā lielā daļā gadījumu būtu izeja no situācijas. Bet mēs vēl apsveram, vai kādam ar to nepadarām situāciju sliktāku,” saka J.Supe. Viņa skaidro, ka ir tādi īpašnieki, kas šīs būves gribētu savā īpašumā – piemēram, viņi paši ir tās uzbūvējuši un lieto, bet nevar ar dokumentiem piederību pierādīt. Savukārt citos gadījumos īpašnieki uz viņu zemes esošās būves negrib, tāpēc nav izslēgts, ka nonāk arī pie tāda regulējama, ka šīs būves tiek valstij vai pašvaldībai, kā to ierosinājis A.Jaunsleinis. Par to, ka konkrēts termiņš ir jāiestrādā, tagad esot vienotība. Kāpēc Pašvaldību savienības priekšlikumu nevarēja atbalstīt ātrāk, viņa nezina, taču pieļauj, ka tas bijis „vairāk politisks lēmums”.
Kā informē Valsts zemes dienestā, šobrīd aptuveni pieci tūkstoši no šādām bezīpašnieka būvēm ir ar nodokli apliekamas, bet pašvaldības nezina, kam rēķinu piestādīt. Kopumā valstī ir 87,5 tūkstoši ar nodokli apliekamas ēkas, līdz ar to īpašnieki nav zināmi 5,7% ar nodokli apliekamo ēku. A.Jaunsleinim nav datu par to, cik šī iemesla dēļ pašvaldībām ir bijis neiekasēto nodokļu, taču viņš ir bažīgs par nākotni – šobrīd skaitļi vēl nav tik ievērojami tāpēc, ka ar NĪN netiek apliktas visas ēkas. Kad tas notiks un jāmaksā būs arī par ēkām, kurās saimnieciskā darbība netiek veikta, problēma kļūs daudz asāka. Ja īpašnieki līdz tam brīdim nebūs noskaidroti, pašvaldības nevarēs sameklēt nodokļu maksātājus. „Principā tā būs pašvaldību problēma,” A.Jaunsleinis saka.
Informatīvais ziņojums par būvju (ēku) īpašnieku noteikšanas regulējumu normatīvajos aktos
