Kas var buut labaaks par to, kaa maciities zinaatni taas orginaalvalodaa! Kaapeec sho latvieshu valodas lietoshanas probleemas attiecina uz augstaako izgliitiibu? Vai vini grib muusu studentus atstaat informaacijas vakumaa? ... Nu nav tik daudz tulkotaas literatuuras latviski, taapat arii liekas, ka tulkot un izdot shiis specifiskaas graamatas, kuru saturs aizvien mainaas un kuras ir domaatas mazai speciaalistu grupai nav iisti ekonomiski pamatojams. Pareizi diskusijaa izskaneeja tas, ka ne jau augstskolas buus taas, kas apmaaciis latvieshu valodu, taapat arii neizskataas, ka shii probleema buutu starp augsti izgliitotiem cilveekiem.------------------------------------ Prieks! - kreisais Ushakova k-gs labeejaaks par labeeju savos uzskatos.------------------- Beeda - latvieshu valodas aizstaavjiem luudzu kursus sarunu un debashu kultuuraa. 

Latvieši respektē integrācijas klasisko variantu, kas nozīmē - "kādas daļas iekļaušanu vienotā veselā". Nacionālā variantā - tas paredz etniskās minoritātes iekļaušanu pamattautā, ieskaitot arī valodu, vai – kā savā intervijā TV-3 raidījumā teica pazīstamais teletiltu veidotājs Vladimirs Pozners: „Integrācija ir nevardarbīga asimilācija. Bet internacionalizācija /inter-nations; starp-nācijām/ ir: civilizētu, līdztiesīgu un etniskās atšķirības respektējošu attiecību veidošanās starp teritoriāli integrētām tautām, kas izteikta viņu dabiskā komunikācijas procesā - kultūras, zinātnes un tirdzniecisko sakaru jomā. Citu valstu militāras agresijas radīts etnisko indivīdu sajaukums, kura rezultātā notiek subkultūru cīņa - nav dabisks. Tas saasina attiecības starp tautām un vulgarizē pašu internacionālisma jēdzienu. Un dezinformējošā tēze, ka jauktā sabiedrībā „kultūra kultūru bagātina” tiek saglabāta lielvalstu imperiālistiskās politikas interesēs. Kā PSRS tā ASV prakse to apliecina. Lielvalstu politiskās un ekonomiskās varas oligarhu "sponsorētās" globalizācijas kampaņas rezultātā tiek sagatavota valstiski neaizsargāta sabiedrība - ar butaforisku "cilvēktiesību" aizsardzību, kuras reālākais "garants" /ekonomiski atkarīgo indivīdu sabiedrībā/ ir „darba devēju” attiecības ar „darba ņēmējiem” – kuras, tāpat kā verdzības laikos, var kļūt arī etniskas. Arī patreiz šāds stāvoklis ir raksturīgs Āfrikā. Un, ņemot vērā šos apstākļus, rodas jautājums: vai valodas lietošana mācību iestādēs un „darba-spēka tirgū” ir atdalāma no minētajiem integrācijas un internacionalizācijas procesiem konkrētajā valstī. Varbūt tomēr vajadzētu izskaidrot sabiedrībai etniskas un politiskas integrācijas atšķirību un organizēt diskusiju par to iespējamām sekām.. Valsts valodas problēma jau ir tikai šo politisko procesu sekas. 

1. Latvijā ir nepieņemami zemas angļu valodas zināšanas. Tāpēc, ja vēlamies būt starptautiski atvērti, ir iespēja mācīties angļu valodu, t. sk. krievu valodu aizstāt ar angļu valodu kā starptautiskās saziņas līdzekli. 2. Latvijas iedzīvotājiem būtu jālieto tikai latviešu valodu saziņā ar nelatviešiem. Apsveicama ir atsevišķu politiķu iniciatīva, kas intervijas sniedz tikai latviešu valodā. 3. Darba devējiem jāpārtrauc uzstādīt krievu valodas zināšanas kā prasību pieņemšanai darbā. Latvijā izmantojamais saziņas līdzeklis - latviešu valoda, bet ar ārvalstniekiem - pieņemamā valoda.