Sveicināti! Esmu valsts valodas patērētāja,kad stāvu pie "lodziņa" Latvijas Krājbankā vai Unibankā. Vismaz tā es saprotu. Man bija pilnvara rīokoties ar Kanādā dzīvojošai LATVIJAS pilsonei piešķirtiem kompensācijas sertifikātiem par zemi. Process bija sarežģīts ar plašu saraksti gan starp valstīm, gan iestādēm Latvijā, līdz saņēmu attiecīgos dokumentus. Pasniedzot šos dokumentus jaunai, simpātiskai Latvijas Krājbankas darbiniece, viņa mulst, iedziļinoties tajos. Tad seko "aizkadra" (turpat uz vietas) konsultēšanās ar kolēģi ( viņas abas apmēram vienaudzes)krievu valodā. Tad samocītā nelatviskā stilā veidotu teikumu virknē, kurā iestarpināti specifiski termini, man mēģina kaut ko pasdkaidrot, kā rīkoties... Neesmu finansu speciāliste, banku pakalpojumus neizmantoju, man ir 65 gadi. Sausais atlikums no šādas saskarsmes - apaļa nulle!!! Līdzīga situācija bija pirms gadiem četriem, kad manis augšminētā Latvijas pilsone viesojās šeit un Unibankā atvēra personīgo kontu. Labi, ka varēju būt viņai blakus, un latviski iztulkot to tekstu, ko ierēdne runāja it kā latviski , bet krieviskā manierē veidotos teiokumos ar nepareizām vārdu galotnēm.Šo tekstu 60 gadus vecajai dāmai, kura runā ļoti labā latviešu valodā, nebija viegli atšifrēt. Kā tad ir ar to sveštautiešu stipro valsts valodas zināšanu bāzi pēc nokārtotā centralizētā eksāmena nokārtošanas un sertifikāta saņemšanas???Ja speciālists strādā Latvijā, viņam ļoti dziļi jāprot latviešu valoda gan sadzīviskai saskarsmei, gan profesionālai darbībai. Pilnīgi piekrītu Jura BORZOVA viedoklim. Jāpalielina valsts valodas lomas nostiprināšana LATVIJĀ, neaizmirstot katras svešvalodas pozitīvo pienesumu. Patiesā cieņā, Marga Zālīte no Rīgas