Vieni draud ar piena liešanu zemē un piketiem, otri saka, ka Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem par litru piena maksāt arī vienu latu, trešie paziņo, ka šī brīža piena cena veikalos ir absolūti adekvāta produkta vērtībai, norādot arī, ka nebūtu korekti salīdzināt datus starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, jo katrā valstī ir atšķirīgs pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Un zināmā mērā šim apgalvojumam nevar nepiekrist, jo Latvijā ir viena no visaugstākajām PVN likmēm ES – 18%, turpretī, piemēram, Igaunijā, Čehijā un Ungārijā PVN pārtikai ir tikai 5%. Tomēr, runājot par situācijas risināšanu ar PVN likmes samazināšanu un šāda soļa iespējamo ietekmi uz piena gala cenu, gan politiķi, gan piena nozares pārstāvji ir visai piesardzīgi, sakot, ka tirgotāji tādēļ nepieņems lēmumu par piena pārdošanas cenas samazināšanu. Argumenti, kādēļ to nedarīt, inflācijas un sadārdzinājuma apstākļos atradīsies vienmēr.

Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums, vai pie visa, kas notiek Latvijas piensaimniecībā, vainojami vien tie, kas pienu realizē – lielās veikalu ķēdes, to noteikumu diktāts ražošanai un pārstrādei? Veikalnieki kategoriski noraida šādu versiju un skaidro, ka veikala cenu vistiešākajā veidā ietekmējot piegādātāja noteiktā cena. Pērn otrajā pusgadā iepirkuma cenu esot paaugstinājuši visi piena produktu piegādātāji. Tikai novembrī un decembrī vien pienam iepirkuma cena pieaugusi par aptuveni 15%. Savukārt veikala uzcenojums, no kura tiekot segtas darbinieku algas, preču iepirkšanas izmaksas, elektrības, apkures, īres un citi izdevumi, neesot būtiski mainījies jau vairākus gadus.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izteicies, ka valdība piensaimniecības nozares atbalstam papildus varētu piešķirt 2,5 miljonus latu, taču tās noteikti nebūšot subsīdijas par saražotā piena litru, bet gan pasākumi konkurētspējas veicināšanai. Drīzāk šī nauda būšot atbalsts ciltsdarbam tām saimniecībām, kas mērķtiecīgi iegulda ganāmpulka uzlabošanā un produktivitātes celšanā. Bet, runājot par iespējām budžeta grozījumu ietvaros palielināt esošās valsts subsīdijas svaigpiena ražotājiem, zemkopības ministrs norādījis, ka tas atkarīgs no situācijas valsts budžetā, un prognozes šim gadam nav optimistiskas.

Vai produktivitāte lauksaimniecībā vienmēr būs zemāka nekā citās nozarēs un ekonomikā kopumā? Vai Latvijā šī starpība ir pārāk liela? Vai tas skaidrojams gan ar dabas apstākļiem, gan ar nepietiekamu investīciju apjomu?

Vai nupat valdībā skatītais informatīvais ziņojums par situāciju piena tirgū saistībā ar piena izvešanas apjomiem, kurā analizēta situācija piensaimniecībā un izteikti priekšlikumi nozares attīstībai, viesīs vairāk skaidrības piena ražotāju, pārstrādātāju un realizētāju attiecībās? Kas jādara katrai no pusēm, lai piensaimniecība kā Latvijas lauku tradicionālā nozare saglabātu savas pozīcijas arī nākotnē? Vai mūsu ražotājiem un piena pārstrādātājiem pietiek zināšanu, kā nezaudēt un pastāvēt mūsdienīgas tirgus konkurences apstākļos? Vai piena problēmas ir aktuālas tikai Latvijas tirgū? Kā to ietekmē cenu kāpums un ekonomiskās krīzes pazīmes Eiropā un pasaulē?

Diskusijā starp piena ražotājiem, pārstrādātājiem, tirgotājiem un valsts politikas noteicējiem lauksaimniecībā meklēsim atbildes ne tikai uz jautājumiem par pienu, bet arī par citām tendencēm šajā tautsaimniecības nozarē, no kuras vismaz pāris reizes gadā dzirdami SOS signāli par krīzēm un ārkārtas situācijām.

Raidījumā piedalīsies zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Lauku atbalsta dienesta direktors Andis Rukmanis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis un „Trikāta KS” valdes loceklis Uldis Krievārs, DK „Daugava” mārketinga daļas vadītājs Kaspars Ēvelis, Valmieras rajona Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Dace Pastare, Gulbenes rajona Lizuma pagasta SIA „Brīvzemnieki” valdes priekšsēdētāja Gunta Biteniece, Talsu rajona Valdemārpils z/s „Vītoliņi” pārstāvis Ēvalds Šmala – Šmāliņš, Cēsu rajona Zaubes pagasta z/s „Kalna Ļūkāni” pārstāvis Gatis Brants, LLU Lauksaimniecības fakultātes agrobiotehnoloģiskā institūta vadošais pētnieks Uldis Osītis, "Latvijas Tirgotāju savienība" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis un Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.