Skatījos raidījumu un likās , ka uzperš TV gaisā... Mans viedoklis ir tāds ka ir jāmaina visa sistēma , jo ar to kas pienākas mūsu pensionāriem ar to pat knapi sanāk samaksāt par dzīvokļiem... un kur nu vēl par zālēm ko samaksāt??? Jūs jautājiet sabiedrībai , kur lai ņem līdzekļus??? a kā lai mēs to zinām??? Gudri jau visi te māk runāt par to ka termiņš ir ilglaicīgs... bet kamēr tie kas sēž augstos krēslos tiem jau pensija būs laba un tāpēc viņi nevar saprast tos nabaga cilvēkus kam ir jādzīovo ar šadiem iztikas līdzekļiem... var jau daudz runāt un spriedelēt par to , ko cilvēks var jau būt pat nesagaidīs vēl 17 gadus... 

Protams ir jāmaina visa sistēma. Mūsu valstij bija unikāla iespēja pirms 17it gadiem izveidot sociāli un ekonomiski ideālu valsti, bet tā vietā, politiķi mūs iegrūda "mežonīgo rietumu" sistēmā!!! Pie tam tā sliktākajā nozīmē! Tagad seku likvidēšanai būs nepieciešami daudzi gadu desmiti. Valsts pariezā izveidē nevar būt otršķirīgu lietu, jo visa sistēma ir saistīta. Ja kādā nozarē, piemēram skolotājiem, nav pietiekošas algas, tas nozīmē ka netiek samaksāti pietiekoši nodokļi. Līdz ar to pensionāriem ir nepietiekošas pensijas, un viņi nespēs samaksāt pietiekoši par Pasta pakalpojumiem. Rezultātā Pasts nīkūļos, un atkal neienesīs budžetā pietiekošus līdzekļus u.t.t. 

Vakar neizskanēja galvenais arguments Štokenberga ierosinātā priekšlikuma atbalstīšanai: Nekavējoties ir jāglābj to veco ļaužu dzīvības, kuru atlikušais laiks zemes virsū iet uz beigām! Ar katru dienu šo cilvēku skaits samazinās.Turēt viņus badā, vai pusbadā ir noziegums. 

Sociālo līdzekļu pārpalikuma izmantošana pašlaik (vairāk kā 800 milj. latu) pamatbudžeta vajadzībām (ar pienesumu gadā 4,9% pie gada inflācijas valstī 15-16%) ir tiešām cinisms attiecībā pret pensionāriem no tiem, kas šo "laivu" stūrē. Varas pārstāvjiem publiskajās debatēs nav bijis neviens nākotnes konkrēts priekšlikums par sociālā līdzekļu pārpalikuma (kas arvien turpina pieaugt uz visu pensiju neindeksēšanas rēķina) izlietošanu, uzsveru, visu kategoriju pensionāru stāvokļa uzlabošanu. Arī, tā saucamās Pensionāru federācijas, priekšlikumi neaptver godīgu visu pensionāru kategoriju stāvokļa uzlabošanu. Pie šādas inflācijas valstī būtu jāindeksē pilnīgi visas pensijas, bet mazās pensijas katru ceturksni, pie kam mazās pensijas būtu jāindeksē ar inflācijas indeksa pieauguma koeficientu un 100% vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma koeficientu (pašlaik tiek ņemts tikai 50% vid.algas pieauguma koeficients). Tas ir pirmais solis, kas būtu jāpaveic. Ja lielākas pensijas neindeksē, tad ir jāpaaugstina vismaz pensijas neapliekamais minimums ar iedzīvotāja ienākuma nodokli (lai to nebūtu jādara katru gadu, tad vismaz uz 300-500 latiem). Pašlaik ir tā, ka lielākas pensijas vispār neindeksē, pat pie inflācijas 16%, un turpina pasliktināt to pensionāru dzīves apstākļus, kuri maksājuši lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas un strādājuši ilgāk. Pēdējiem pasākumiem nav vajadzīgi nekādi sociālie līdzekļi, vienkārši jāpārtrauc no šo pensionāru pensijām iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja netiek indeksētas šīs pensijas. Ja jau valsts varā ir nokļuvuši cilvēki, kas nesaprot šādas elementāras lietas, tad nav citas izejas, kā jāiet tikai parakstīties par grozījumiem pensiju likumā. Mūsu pensiju sistēmai ir solidaritātes princips un, protams, kaut kādai sociālo līdzekļu rezervei ir jābūt, bet šo rezervi jau paredzējis likums "Par valsts pensijām" (26.pants) - pensijas tiek indeksētas ar inflācijas pieauguma koeficientu un 50%(50% nevis 100%, lūk šī rezerve) vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma koeficientu (pēdējo varētu nedarīt kādu laiku attiecībā uz mazo pensiju saņēmējiem, kamēr pensijas pārsniedz iztikas minimuma līmeni, tas ir, līdz tam laikam varētu piemērot 100% nevis 50% vid. iemaksu algas pieauguma koeficientu). Likumā par "Valsts pensijām" būtu jānosaka inflācijas "slieksni" pie kuras mazās pensijas tiek indeksētas katru ceturksni (citu valstu pieredze). Kad šie pasākumi ir veikti un joprojām ir liels līdzekļu pārpalikums sociālā budžetā (domāju, ka iepriekšējiem pasākumiem nav vajadzīgs vairāk kā 150 milj.gadā, jo lielāko pensiju indeksāciju var uzsākt vēlāk, ja šīs pensijas neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai, ja būtiski tiek paaugstināts (no 300-500 latiem) pensijas neapliekamais ar nodokli slieksnis), tad var domāt par soc.apdrošināšanas pabalsta, citu pensiju un pabalstu paaugstināšanu. Neredzu un nedzirdu no varas pārstāvjiem izsvērtus priekšlikumus pensionāru stāvokļa uzlabošanā, taisni tāpēc ir jāiet parakstīties par grozījumiem pensiju likumā, lai vienreiz piespiestu varas pārstāvjus izstrādāt sociālo paketi, kas reāli uzlabotu visu kategoriju pensionāru stāvokli valstī. Uzskatu, ja cilvēki, kuri ieņem augstus amatus neprot un nevar to izdarīt, tad tādiem ir jāatkāpjas no amatiem. Varbūt, ka citi spēj labāk rēķināt un apsaimniekot sociālos līdzekļus! 

Nu tad japieņem Stokenberga risinajums tūlīt,un lai "gudrās galvas" gada laika atrod to saturīgo risinajumu. 

Protams,ka jāiet parakstīties. Savādi jau nepiespiedīsim valdībai sākt domātpar pensionāru iztikas līmeni.