Parakstu vākšana par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" ilgs līdz 15.maijam. Divās nedēļās, no 16.aprīļa līdz 29.aprīlim, Latvijā parakstījušies 65 132 pilsoņi, bet Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" tiks iesniegts parlamentam, ja parakstu vākšanā to atbalstīs vismaz 149 064 vēlētāji.

Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt likuma "Par valsts pensijām" 34.punktu, nosakot, ka līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram attiecībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti 3; 3,5; 4 vai 4,5.

Labklājības ministrijas speciālisti aprēķinājuši, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā vairs nebūšot iespējams īstenot tās labās idejas, ko Labklājības ministrija esot iecerējusi. Proti, no 1.janvāra nevarēšot paaugstināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 latiem līdz 60 latiem, arī bērniem invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības pabalsts tādēļ netikšot paaugstināts no 50 latiem uz 75 latiem. Kopumā, lai 2009.gadā īstenotu iesniegtos pensiju likuma labojumus, būšot nepieciešams gandrīz pusmiljards latu. Ja šie grozījumi tiktu pieņemti un stātos spēkā, sociālā budžeta uzkrājumu pietiktu divu gadu izmaksai un cilvēki zaudētu motivāciju maksāt sociālās iemaksas. Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem valsts garantētu minimālo pensiju Ls 180 - 270 atkarībā no apdrošināšanas stāža.

Savukārt viens no "Sabiedrības citai politikai un tiesiskai valstij" līderiem Aigars Štokenbergs, paužot savu viedokli par to, kas notiks pēc 2009.gada 31.decembra, jau vairākkārt publiskās diskusijās uzsvēris: "Jo lielāks būs sabiedrības atbalsts tiem principiem, kas ir ielikti likuma grozījumos, tātad jo lielāks darba stāžs, jo lielāka pensija, jo tiks izslēgtas iespējas atgriezties atpakaļ vecajās sliedēs. Grūti iedomāties, ka jebkura nākamā Saeima, apspriežot pensiju likumu, varētu atteikties no prasības par cilvēka cienīgu pensiju."

Tāpat arī „Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij " pārstāvji plašsaziņas līdzekļos izteikušies, ka zina, kur ņemt pensijām vajadzīgo naudu. Tiek runāts gan par valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu, gan nodokļu sistēmas izmaiņām. Bet vai ir pieejami konkrēti aprēķini un avoti, kas atklāj, kur šī nauda tiks ņemta? Vai ir iespējams ne tikai emocionāli, bet arī ar konkrētiem aprēķinu piemēriem pārliecināt sabiedrību, ka šis nav īstermiņa projekts, ko lielā mērā pavada sabiedrības kopējais protests pret valdošajiem un viņu attieksmi?

Kādēļ Labklājības ministrija apgalvo, ka sociālo iemaksu iekasēšana sokas labi, bet vienlaikus atklāti pasaka, ka miljonus latu lielais uzkrājums 2005.gadā varēja ienest lielāku peļņu nekā reāli ienesa? Vai pirms trijiem gadiem neatbalstītā Labklājības ministrijas iniciatīva nodot uzkrājumu privāto baņķieru noguldījumiem, kas nestu gandrīz divreiz lielāku procentu peļņu, neliecina par neizmantotām iespējām un nepārdomātu valsts līdzekļu apsaimniekošanu?

Kā Latvijas pensionāram saprast, ko nozīmē viņa paraksts par pensijas likuma grozījumiem un kāpēc tas būtu jādara vai gluži pretēji – kā vārdā to nevajadzētu darīt? Nākamo paaudžu, bērnu un mazbērnu pensiju vārdā? Bet vai kāds no pozīcijas vai opozīcijas pārstāvjiem jau šobrīd var precīzi prognozēt, cik pārtikušas vai trūcīgas būs šobrīd aktīvo paaudžu vecumdienas?

Raidījumā piedalīsies Labklājības ministre Iveta Purne, „Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij" valdes loceklis Aigars Štokenbergs, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP), Rīgas Domes deputāts Dainis Īvāns (LSDSP), Jānis Kleinbergs – Vītols (Pensionāru un senioru partija), sociālantropoloģe Aivita Putniņa, kā arī KPMG Baltics vecākais menedžeris un LU doktorants Edgars Voļskis.