Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Andris  andrkrav@delfi.lv  10:51  |  01.05.2008.

Atbalstu J.Kleinberga viedokli, kas tika izteikts raidījumā. A.Barča divus Saeimas sasaukumus vada Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, bet kādi ir darba rezultāti, to redzam - nav izmainījies pensionāru ienākumos itin nekas, tie kļuvuši it kā lielāki, bet inflācija tos padarījusi vēl niecīgākus. Lai I.Purne un A.Verze nerunā par vidējās pensijas apmēru valstī, bet gan lai sniedz konkrētus simtu tūkstošus pensionāru skaitu, kuriem pensijas ir zemākas par pašlaik rēķināto iztikas minimumu (kas tālu ir no realitātes). Pensiju sistēmai ir jābūt vienkāršai un visiem saprotamai, bet pašreiz ar visādiem LM panāktajiem Pārejas noteikumiem pie likuma "Par valsts pensijām" ir tā "samezglots" šis likums par sliktu pensionāriem, ka tā garu un būtību laikam vairs neviens tā īsti nesaprot, jo Pārejas noteikumu veidotāji to ir pazaudējuši. Lai tie solītāji Purne, Verze, Barča, "gudrais" Leiškalns labāk pastāsta, cik ilgi dzīvo pensionārs, un paskatās to solījumu izpildīšanu par pensijām pēdējo 10 gadu laikā saistībā ar mirušo pensionāru skaitu šajā laikā. Pie šādas inflācijas, kāda ir valstī, būtu jāindeksē visas pensijas katru ceturksni, kā tas ir attīstītās ES valstīs, kur ir noteikts inflācijas slieksnis, pie kura ir jāveic pensiju indeksācija katru ceturksni. Tikai tad politiķi varētu apgalvot, ka netiek pasliktināts pensionāru stāvoklis valstī, bet pašlaik tas netiek darīts. Pārsteidz, ka ne LM, ne politiķiem nav konkrētu aprēķinu, cik tad varētu izmaksāt šie pensiju likuma grozījumi. Stokenbergs spriež pareizi, ja jau ir viens konsolidētais valsts budžets un pašlaik sociālo līdzekļu uzkrājums tiek tērēts pamatbudžeta vajadzībām, tad to var tāpat darīt attiecībā uz sociāliem līdzekļiem, ja gadījumā to trūkst - no valsts pamatbudžeta līdzekļiem var ņemt nepietiekošos līdzekļus. Kas tad ir svarīgāk - pilis, tilti vai cilvēki? 

Jānis    12:30  |  01.05.2008.

Laikam Leiškalns pieminēja par ekonomiku un to, ka vajadzības ir neierobežotas, bet resursi ierobežoti - kāpēc tas netiek attiecināts uz valsts birokrātiskā aparāta izmaksām? :) Algas aparāta vadītājiem ir tādas kā Eiropā, ko nevar teikt par pārējiem... Valstij ir jārūpējas par saviem pilsoņiem, jo savādāk tāda valsts un valsts darbinieki vispār nav vajadzīgi un arī rodas jautājums kāpēc valsts pilsoņiem ir jāmaksā nodokļi, pār kuriem kontroli iegūst šaura cilvēku grupa, kas ar to bīda arī savu biznesu. 

alberts    17:53  |  01.05.2008.

Pie valdības esošie ir tā samulsuši sakara ar inflāciju ,ka nezina ko darit un tapec nedara neko.Purne un Barča inscinē "darbošanos",darbošanos tajos ramjos kuri ir premjera ierādīti.Tiek piedavats "diskutēt,pārrunat,uzlabot,izlabot,atjaunot,izmainīt,domat,apsvērt u.t.t.,u.t.jpr.Interesanti vai viņi "domā" ,ka pensionāram ir laiks gadiem gaidit?Ko viņi saprot "socialais taisnīgums" -- tas būtu pensiju nonivelēšana,kas notiek patreiz.Visiem 200 ls!Priekš kam stradat un vēl nodokļus maksāt? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: