Pirms valdības vadītājs paguvis oficiāli atskaitīties par savu un pārējo ministru veikumu 100 dienās, daļa opozīcijas to jau nodēvējusi par darbību bez rezultāta. Šobrīd I.Godmaņa valdībai adresētie pārmetumi galvenokārt skar ilgstošo nespēju izšķirties par labāko Lattelecom privatizācijas modeli, nepietiekamu argumentāciju energoatkarības mazināšanai no Krievijas gāzes, kādēļ, neieklausoties pat ekonomikas ministra un viņa pārstāvēto tēvzemiešu argumentos, netieši tomēr tiek virzīta gāzes stacijas ideja. Arī jautājumā par reģionālās reformas noslēgumu joprojām nav vienotības. Turklāt šo valdībai nozīmīgo pamatjautājumu fonā ir virkne problēmu satiksmes ministra Aināra Šlesera pārraudzītajās nozarēs, kas tiesa gan radušās un mantotas jau no iepriekšējiem viņa ministrēšanas gadiem, bet viskritiskāko robežu sasniegušas tieši šobrīd: tie ir ceļi un to uzturēšanai, būvniecībai tērētā nauda, kā arī Latvijas Pasts, par kuru arvien pārliecinošāk tiek runāts kā par bankrotējušu uzņēmumu. Arī inflācijas kāpums ir nepielūdzams, martā sasniedzot 16,8%. Ekonomika turpretī acīmredzami strauji atdziest – IKP pieaugums mazinās, valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā prognozēts, nekustamo īpašumu cenas krīt, bet „slikto kredītu” apjoms bankās strauji pieaug. Godmaņa valdībai atvēlētais laiks ne tuvu nav tik veiksmīgs, kāds tas bija Kalvītim. Turklāt ir mainījušās arī koalīcijas partiju attiecības – arvien biežāk dzirdamas versijas par koalīcijas partneru nomaiņu, veicot kādu rokādi ar Jauno laiku. Cik tās ir pamatotas un cik spekulatīvas, visticamāk, liecinās laiks pirms pašvaldību vēlēšanām vai situācija, kad tiks publiskota informācija par pirmajām pozitīvajām tendencēm Latvijas ekonomikā. Maz ticams, ka kāds no koalīcijas partneriem vēlētos premjera nomaiņu un politiskās atbildības uzņemšanos tieši šobrīd.

Vai I.Godmaņa valdība savā rīcībā ir tiešs A.Kalvīša valdības stila un politikas turpinājums, kā tas virknē politisko komentāru tika prognozēts pirms 100 dienām? Vai I.Godmanis aizvadītajās 100 dienās ir rīkojies atbilstoši savam sākotnējam redzējumam un uzstādījumam par šīs valdības darbu? Cik neatkarīgs savos valdības vadīšanas lēmumos ir bijis šis premjers? Cik nozīmīga loma I.Godmaņa rīcībā ir bijusi vēlēšanu apvienības LPP/LC līderiem un politiskā toņa noteicējiem? Kas ir kavējis pieņemt virkni minēto nozīmīgo lēmumu – koalīcijas partneru pretrunas vai politiskās pārliecības trūkums? Kādēļ joprojām nav apstiprināts makroekonomiskās stabilizācijas plāns? Ko un vai vispār valdība plāno veikt inflācijas mazināšanai Latvijā? Vai premjera paziņojums par stingras taupības režīmu valsts institūcijās būs vienīgais reālais rīcības plāns inflācijas mazināšanai? Vai valdības viedoklis par Lattelekom privatizāciju ir pietiekami vienots un pārliecinošs, un atbilst publiski paustajai valdības nostājai? Ko valdība teiks pensionāriem, kuri ir izlēmuši doties uz referendumu par pensiju palielināšanu? Kad šī valdība un tās vadītājs sola Latvijas ekonomikas atveseļošanās sākumu? Un cik stabils savā pozīcijā jūtas premjers Godmanis?

Raidījumā piedalīsies Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Ivars Godmanis ("LPP/LC"), ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība), Ainars Latkovskis ("Jaunais laiks"), Nils Ušakovs ("Saskaņas Centrs"), Miroslavs Mitrofanovs ("Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"), "Delnas" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne, SIA "Daiļrade koks" valdes priekšsēdētājs Andris Jansons, ekonomists un „Sabiedrība citai politiskai un tiesiskai valstij” valdes loceklis Gatis Kokins un Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte.