Pēdējā laikā KNL dominē divi temati - inflācija un bailes no Krievijas, kas šoreiz tiek saukta par ekonomisko neatkarību. Tad nu es gribētu, lai vienreiz šīs tēmas tiek savienotas, lai nozaru speciālisti reāli pasaka, cik mums izmaksā 1 KWh elektroenerģijas, kas tiek iepirkta no Krievijas, no Ziemeļvalstīm, cik izmaksā to iepirkt no vēja ģeneratoru saimniekiem, cik no mazajām HES, cik no lielajiem TEC, kas darbojas ar gāzi vai ar oglēm. Tur būtu jāņem vērā arī CO2 kvotas. Būtu labi, ja kāds precīzi pateiktu cik reizes vairāk CO2 izdalās to pašu daudzumu elektroenerģijas iegūstot no oglēm, šķeldas salīdzinājumā ar gāzi. 

Pievienojos iepriekšējam komentāram: viss ap šo tēmu ir tik samiksēts, ka neko nevar saprast, kur nu vēl vērtēt.Iespaids, ka tiek speciali jaukts gaiss! Ceram uz patiesiem skaidrojumiem. P.s.Tagad tie saucamie - mazie ražotāji (arī Kalvītis) var berzēt rokas?! Vai vajadzētu ļaut mahinatoriem iedzīvoties uz citu nelaimes rēķina, piedevām vēl izvarot mūsu ūdeņus un zemi. 

Un vēl jautājums - vai tas slavenais starpsavienojums ar Skandināviju (Zviedriju) nekalpos vairāk kā el.enerģijas eksporta iespēja, tādejādi pavelkot arī līdz el. cenas Latvijā. 

Citāts - "Vai atjaunojamo resursu – vēja, mazo HES un koksnes materiālu izmantošana, kam līdz 2010.gadam būtu jāsasniedz 49% īpatsvaru," komentārs - 2007. gadā HES līdz 5 MW, vēja parki, biokoģenerācija kopā dod 3,34 % (Informatīvais ziņojums “Par situāciju Latvijas elektroapgādē”). Visu cieņu tiem, kas pēc diviem gadiem šo ciparu desmitkāršos !!!! 

Citāts no "ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS JAUNU BĀZES JAUDU IEVIEŠANAS SCENĀRIJS" daļas 3.1.2. Biomasa.  Enerģētiskās koksnes izmantošanas apjomi ir 8.6 milj. m3 gadā, enerģētiskās koksnes eksports - 3.6 milj. m3 gadā. Enerģētisko koksni galvenokārt izmanto siltumapgādē; elektroenerģijas ražošanai koksne pašlaik tiek izmantota niecīgos apjomos.  Koksnes potenciāls enerģijas ražošanai no mežizstrādes atliekām, celmiem, apauguma un otrreizējās koksnes Latvijā ir aprēķināts robežās 6-11 milj. m3, un, kā redzams, pašreizējais patēriņš kopā ar eksportu sasniedz potenciāla augšējo robežu. Kur tad ņems to koksni, ja potenciāls ir izmantots ??? 

Un nobeigumā - Vai labums, ko Latvijas valstij dod Liepājas metalurga pāreja no dabasgāzes uz elektroenerģiju ir līdzvērtīga jaunu ģenerējošo jaudu radīšanas izmaksām ? 

jautājums - kādās mērvienībās mēra jaudu???? 

Gerhardam- Zināms, ka primāro resursu jomā (kur elektroenerģija Latvijā veido tikai 9%, koksne - 24%) 2020.gadam Latvija un Eiropas Komisija klimata izmaiņu samazināšanās kontekstā vienosies par 42% atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šobrīd ir 34-35%. Kā būvējot gāzes un ogļu staciju, transporta parkam visu laiku augot (jaunie džipi!) tiks sasniegti Eiropas klimata un enerģijas politikas mērķi? Vai mēs domājam izstāties no ES vai maksāt pa virsu CO2 kvotai vēl sodus, vai ko darīt? 

Cik Latvijā 2015-2020.gadā varētu maksāt CO2 kvota un vai ogļu elektrība nebūs dārgāka par biomasas koģenerācijas un vēja enerģiju? 

Atsauces pie dažādu kurināmā veidu cenu salīdzināšanas tabulas 4.1. (Informatīvais ziņojums - ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS JAUNU BĀZES JAUDU IEVIEŠANAS SCENĀRIJS", pretendējot uz apgalvojumu - "Kurināmā izmaksas rēķinātas, izmantojot reālās kurināmā cenas 2007./2008. gados." - "- Atbilst Latvijas 8. lietotāju grupas dabas gāzes cenai no 01.02.2008. par 1000 m3 pie mazuta kotācijas 320 USD/t + ņemts vērā cenas kāpums par 35% 2008. gadā; - Atbilst 2007. gada vidējai akmeņogļu cenai Eiropā par tonnu; - Izmantoti dati par kūdras cenu dinamiku Latvijā un Association of Finnish Peat Industries informācija par tonnu; - Atbilst 2007. gada vidējai koksnes šķeldas cenai Latvijas siltumapgādes uzņēmumos par tonnu;" 

Gerhardam- Kad kādā no Latvijas lielajām pilsētām parādīsies pirmā mūsdienīgā koksnes biomasas koģenerācijas stacija? Tādas ir ar jaudu zem 75MWel. Uzsvars ir uz vādu koģenerācija (ražo arī elektrību), nevis tikai siltuma ražošanu. Labs piemērs ir Vīnē, Austrijā - Siemering stacija, (80% efektivitāte, pārdod 15MWel, par 10,2 EUR centiem kWst). Austrijā koks ir vairāk kā 2x dārgāks kā pie mums. 

Es varbūt nupat "nolaidos no Marsa" un tā īsti neesmu iedziļinājies Latvijas emergo sistēmas niansēs, taču man ir radies šāds , konkrēts jautājums - cik ļoti tad mums Latvijā tās elektrības jaudas trūkst? Vai tik tiešām tik daudz, ka jāceļ divas jaunas elektrostacijas, pie kam, ar abšaubāmiem, no visiem viedokļiem, enerģijas ieguves avotiem? Tas ir viens jautājums, un otrs būtu šāds - vai tomēr patreiz Latvenergo vienkārši neveic darbības, kuru rezultātā šī energokompānija panāks situāciju, kad viņas monopolstāvoklis būs tik pārliecinošs, ka neviena cita energokompānija šajā tirgū vairs nevēlēsies iesaistīties! Man personīgi nav pieņemama tāda situācija, kad valstī pat teorētiski nav iespējams kaut cik reāli izvēlēties citu elektroenerģijas piegādātāju un ka šāds monopolists, kurš praktiski ar savu darbību patreiz ir spējīgs šantažēt pat valsts valdību, tik uzstājīgā veidā liek mums visiem izvēlēties - vai nu viņi būvēs un mēs maksāsim, vai arī viņi nebūvēs un elektrības nebūs! Pie kam, ja es nemaldos, šeit konceptuāli visas lietas jau tiek lemtas valdības līmenī! 

Lai "privāto" Liepājas metalurgu nodrošinātu ar elektroenerģiju Valsts būvēs ogļu staciju ? 

Nu kā var ko tādu izdomāt?!!! Dedzināt gāzi lai iegūtu elektrību!!! Man tas šķiet neloģiski. Sadedzināt vienu enerģijas avotu lai iegūtu citu. Kapēc nevar pirkt elektro enerģiju no citām valstīm? Pa to naudu labāk vajadzētu aizvilkt kabeļus uz citām valstīm un no tām pirkt elektrību. Kaut vai no tās pašas Krievijas. 

Esmu kategoriski pret gāzes un ogļu elektrostaciju būvniecību!!! Zaļie enerģijas veidi ir neefektīvi. Mazās hidroelektro stacijas tikai samaitās upes. Elektrība ir vienkārši jāpērk no citām valstīm. 

blēņas ar to jauno ignalinu. iedomājaties maksājam miljardu par uzcelšanu un tad vēl pērkam par tirgus vērtību. kam mums tas par to naudu var uzcelt tepat i gāzes i ogļu i malkas. vislabāk būtu gāzes un malkas, gāzi viegli ieslēgt izzslēkt pīķa stundās, malkas(šķeldas) būtu izdevīgi koīgi latvijas ekonomikai, jā elektrība būs čuķ dārgāka bet pārejoši jo arī citi veidi celsies. un tiks izmantoti vietējie resursi nežu mazvērtīgā koksne kurai latvijā tā īsti nav tirgus. ir protams loģistikasproblēma jo koksti vairāk par 100 km neatmaksājas vest, bet neceļat vienu 400 bet četras 100 dažādās latvijas vietās un transpotrs tiks ar to galā, arī elektrības zudumi mazāki. protams jādomā kā iepirks cik droši piegādātāji utt bet nevar gribēt visu uz paplātes mazliet jau arī vadošajam personālam tās lielās algas vajadzētu atstrādāt 

nu ko lai saka 7 treknie gadi tik driz nebeigsies jo valdiba pilnigi neko nedara neviena joma lai izmantotu vietejos resursus. Varbut valdibai ari nav janodarbojas ar uznemejdarbibu, bet tai ari nav neprasmigi jasadala nodoklu maksataju nauda starp savejiem un tik neprasmigi ta jaizskiez. 

katrā ziņā Zaķis nepauž JL nostāju šai jautājumā. Pirms viņš kļuva par parlamentāro sekretāru atbalstija biomasas staciju , tad Sarma šo sapotēja un sāka murgot par oglēm. protams biomasas stacijas ir politekonomiski izdevīgas nerunājot par tiem 100 mio s ko tas dod tautsaimniecībai.Vismaz latgalē varētu audzēt kārklus un miksēt ar kūdru , kā to dara Lietuvā un atrunas par CO 2 kvotām ir muļķības. Vēja ģenerātorus ar politisko svētibu drīgst izstādīt tur kur nav vēja, jo tie kas ir intersējušies zin , ka kaut kāda plūsma ir Tārgales un Užavas un Jūrkalnes pagastos citur NAV. Mazie hesi labs biznes jēga tautsaimniecībai nekāda. tādi lūk laiki 

ātomstacija ir ar viss dārgāko elektrību jā parēķina kodolatkritumu utilizāciju 

nu Gerhards melo par koksnes atlieku pieejamību. Latviajs valsts mežos ir kādas 4 milj tonnas un privātos mežos kādi 6 milj.gadā , lai tak piezvana uz Jelgavas LLU meža fakultāti