Savulaik Medvedevs pats sevi ir raksturojis kā pragmatiķi, kas noraida politiskus raksturojumus. "Ideoloģija ir kaitīga," viņš reiz teica žurnālistiem. Viņš arī izteicies, ka jūtas tuvāks demokrātijas un brīvā tirgus liberālajām idejām, un savu nostāju ārpolitikas jomā dēvē kā eiropeisku. Vai šāda - toreiz vēl neesošā prezidenta - pozīcija saglabāsies arī turpmāk un vai lielvalsts prezidents varēs atļauties tik viennozīmīgi orientētu ārpolitiku, to tiešām rādīs laiks. Lai gan akadēmisko politikas vērtētāju aprindās jau šobrīd izskan arī visai nemainīgas prognozes par to, kas sagaidāms no Medvedeva Krievijas. Proti, Medvedeva apzinātie centieni pēc attiecību uzlabošanās ar rietumu demokrātijām varētu tikt traktēti kā vājuma izrādīšana un piekāpšanās, kas Krievijas ārpolitikai nekad nav bijis pieņemami. Tāpēc to gaidīt nebūtu pamata. Turklāt Medvedeva nesenā vizīte Serbijā un kritiskie vārdi rietumu virzienā to apliecinot vēl jo vairāk. Līdz ar to esot pamats gaidīt, ka nacionālo interešu patiesā aizstāvja latiņa Krievijā tiks paceltu vēl augstāk nekā Putina laikā, jo paredzamās divvaldības apstākļos varētu sākties konkurence starp prezidentu Medvedevu un premjerministru Putinu.

Savukārt mūsu Valsts Prezidents jau publiski paudis, ka Krievijas ārpolitika nemainīsies - tā paliks "aktīva un plaša ārpolitika par Krievijas interesēm pasaulē". Pēc V.Zatlera domām Latvijas un Krievijas attiecības šogad un arī turpmāk noteiks tas, vai Krievijas premjers atbrauks uz jūnijā plānoto Baltijas valstu jūras padomes sanāksmi, kad notiks V.Zatlera vizīte Krievijā un kā veiksies darbs starpvaldību komisijā. Mūsu prezidents ir drošs, ka šogad notiks viņa vizīte Krievijā, un viennozīmīgi apgalvo, ka Latvija ir izdarījusi pilnīgi visu, lai vizīte notiktu "kaut vai rīt".

Lai gan Ministru prezidentā Ivarā Godmanī Medvedeva ievēlēšana raisot divējādas sajūtas, tomēr vēl pavisam nesen notikušajā pirmajā sarunā ar jauno Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu abas puses bijušas vienisprātis par ciešāku sadarbību enerģētikā, banku sektorā, transporta un dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.

Vai jaunais Krievijas prezidents, kuram atšķirībā no Putina nav zināmas saistības ar VDK, patiešām ienesīs jaunas vēsmas Kremlī un tā ārpolitikā? Ko par to domā Latvijas oficiālās ārpolitikas veidotāji un neatkarīgie eksperti? Cik nozīmīgas un prioritāras ir mūsu attiecības ar Krieviju pēc robežlīguma parakstīšanas un ratifikācijas? Vai viedokļos par Eiropas ekonomiskās atkarības draudiem no Krievijas gāzes ir jāieklausās arvien nopietnāk? Vai jautājums par deokupāciju vēl ir politisko aprindu dienas kārtībā? Visbeidzot – vai Latvijai turpmāk būs tikai sadzīvot, vai arī varēsim līdzvērtīgi dzīvot kaimiņos Krievijai? Ko atrisināja un ko neatrisināja robežlīgums?

Raidījumā piedalīsies bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja, Saeimas opozīcijas spēku pārstāvis Sergejs Dolgopolovs (SC), valsts prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs, LLU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, bijušais Latvijas vēstnieks ASV un NATO Aivis Ronis, SIA "Latvija Statoil" izpilddirektore Baiba Rubess un Latvijas-Krievijas sadarbības padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.