Kā skaidro IZM, augstskolas filiāles ierakstīšana reģistrā ir tīri tehniska lieta – ja tā izpilda Ministru kabineta noteiktos kritērijus par telpu platību, higiēnas prasībām utml., ministrijai nav pamata augstskolas filiāli nereģistrēt.


Augstskola maina stratēģiju

Te gan jāteic, ka sākotnēji minētā augstskola vēlējās atvērt pārstāvniecību, taču īstenot studiju programmas pārstāvniecībai nav tiesību atšķirībā no filiāles. Vēl pagājušā gada 7. decembrī Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu, jo „ir nepieciešams precizēt nolikumu, kā arī salīdzināt abas nolikuma versijas, gan krievu, gan latviešu valodās, saņemt informāciju par augstskolas iepriekšējo darbību Latvijā,” rakstīts sēdes protokolā. Taču papildinformāciju augstskola neiesniedza, bet reģistrēja filiāli.

Tas nozīmē, ka šobrīd, lai Krievijas augstskolas filiāle varētu uzņemt studentus, tai nepieciešams iepriekšminētajā komisijā iesniegt dokumentus studiju programmu licencēšanai. Uz to bažīgi raugās komisijas priekšsēdētājs Anatolijs Melnis. „Protams, ka principā mēs neatbalstītu šādas filiāles atvēršanu, bet likumdošana mums aizliedz to darīt,” teic A. Melnis, piebilstot, ka no stratēģiskā viedokļa nebūtu vēlams atbalstīt jaunu augstskolu rašanos ne Daugavpilī, ne arī valstī kopumā - to esot pārāk daudz. Viņš arī apstiprināja, ka citas augstskolas no Krievijas nav iesniegušas ministrijā dokumentus, lai uzsāktu darbību Latvijā. Šobrīd „Kas notiek Latvijā?” gaida arī izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes komentāru.


Vai Krievijas augstskola strādās Latvijai?

Bijusī izglītības un zinātnes ministre, tagad Saeimas deputāte Ina Druviete uzskata, ka Latvijā būtu vēlama tikai Eiropas Savienības valstu augstskolu filiāļu atvēršana. „Ja tiešām ir šī pārliecība, ka mūsu augstākās izglītības telpā nav nepieciešama šāda augstskola, ka tā varētu ražot speciālistus, kas nebūtu noderīgi, tad varētu būt iespējas aizliegt tās darbību,” domā I. Druviete. Viņa norāda, ka visticamāk studiju process norisināsies krievu valodā, bet diplomu absolventi saņems Latvijas valsts vārdā. „Taču lai iegūtu profesiju, ir jāprot valsts valoda,” norāda I. Druviete, piebilstot, ka šobrīd var izdarīt visdažādākās spekulācijas par tēmu, kādi ir augstskolas filiāles atvēršanas patiesie mērķi, „ņemot vērā pēdējā laika politiskos procesus”.

Savukārt Maskavas Valsts ekonomikas, statistikas un informātikas universitātes filiāles Daugavpilī pārstāve Ņina Korņilova filiāles atvēršanu skaidroja ar Latvijas augstākās izglītības zemo kvalitāti salīdzinājumā ar Krieviju. „Studenti vēlētos pēc privātās augstskolas absolvēšanas turpināt studijas Krievijā, bet to pagaidām nevar,” skaidroja N. Korņilova. No sīkākiem komentāriem, kāpēc nolemts pārstāvniecības vietā atvērt filiāli un kā blīvais augstākās izglītības piedāvājums Daugavpilī saskan ar filiāles iespējām gūt peļņu, N. Korņilova pagaidām atturējās. Jāpiezīmē, ka Ņ. Korņilova bijusi šobrīd jau likvidētā fonda „Krievijas tautietis Baltijā” padomes priekšsēdētāja pirmā vietniece. Kā fonda darbības virzieni minēti „atbalstīt Krievijas tautiešu Latvijā un Baltijā, palīdzēt brīvi realizēt savas cilvēka tiesības”.