Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Ar mērķi paplašināt apbūves iespējas applūstošajās teritorijās valdība ir ķērusies pie Aizsargjoslu likuma grozījumu izstrādes. Šāda nepieciešamība radās pēc Satversmes tiesas (ST) spriedumiem par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumiem, kas atzina par nelikumīgu Lielā Baltezera krastu apbūvi Pierīgā. Likuma pašreizējā redakcijā ir aizliegums būvēt aizsargjoslu teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, taču valdības atbalstītajos grozījumos palienes jēdziena definīcijā jau ir runa par appludinājuma varbūtību vismaz 20 reizes simts gados, ne vairs vienu reizi. Grozījumi arī nosaka minimālo aizsargjoslu platumu un objektus, uz kuriem neattieksies būvēšanas aizliegums. Bet vai to pieņemšana situāciju ar applūstošajām teritorijām padarītu skaidrāku?
Andrejs  andrew_ssh@yahoo.com  23:51  |  12.02.2008.

Liels paldies valdībai par skaidro prātu, citādi būtu daudz piemēru tieši kā mūsējais: mes pārdevām vienu dzīvokļi, arī tēvs pārdeva savu dzīvokli un vel paņēmām kredītu bankā lai iegādātu zemesgabalu Rīgas pilsētā, Dzintara ielā (Bolderājā), lai uzceltu tur māju, jo visu savu mūžu dzīvojam šī rajonā bet tikai dzīvoklī. Tagad iesniedzām dokumentus būvvaldē lai saņemtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu un saņēmām negatīvu atbildi ar paskaidrojumu, ka mūsu zemes gabals var būt applūdināts reizi simts gados. Mēs apskatījām Rīgas pilsētas Daugavas applūšanas riska zonas shēmu un mūsu zemesgabals tikai daļēji (pavisam maz, tikai pie iebraukšanas uz zemes gabalu, apmēram 50 kv.m. no kopējas zemes gabala platības - 2050 kv.m.) apzīmēts ar 1% applūstamības varbūtību. Pārēja zemes gabala platība, kur plānots izvietot celtnes, ir pilnīgi normāla, neapzīmēta ar jebkādu applūstamības varbūtību. Un tagad iznāk tā, ka savā zemesgabalā mes nevaram uzcelt gan māju, gan vasarnīcu! Kaut gan visur apkārt šī rajonā stāv dzīvojamas vienu, divstāvu mājas. Tik skumji ka palicis tikai aizbraukt uz Īriju! Bet gribētos dzīvot dzimtenē. Daudz kas var gadīties reizi simts gados, bet gadījumā ja cilvēka īpašums tiks applūdināts kāpēc viņš šo problēmu nevar atrisināt ar apdrošināšanas kompāniju?! 

Anna  annatt@inboxlv  14:37  |  17.02.2008.

Kur paliek iedzivotaju intereses? Teritorialais planojums paredz aptauju, vai tagad nevajadzetu tapat? Kapec lemj musu vieta? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar ST spriedumiem par teritoriju plānojumiem?

         Dalibnieki         


Autors: