Visam piekrist nevaru, protams, metodika pēc kuras šobrīd VĢMA aprēķina plūdu risku, daudz ko neietver, tāpēc uz 10 000 mēroga teritorijas plānojumā uzzīmētie plūdi nevar būt par pamatu apgrūtināt kādu konkrēta kadastra vienību, tam ir vajadzīgs tuvinājums jeb precizēšana, tomēr tas 1 vai 5 cm pie teritorijas sagatavošanas būvdarbiem nebūs kritisks skaitlis, jo tuvinājumi jeb dažāda veida aprēķini jau tiek izmantoti arī projektēšanā, bet tas, ka karalis gadiem ir izlicies apģērbies, bet faktiski ir pliks, ir gan tiesa. Palienes definīcijā 20% ir ielikti kā precizējošs kritērijs, jo palienes pastāv pateicoties ūdens līmeņa svārstībām(paliem), tas ir nepieciešams, kad nākamā tiesa meklēs palienes malu, ģeogrāfiem un dabaspētniekiem šada definīcija, protams nav vajadzīga. Slikti, ka šādus jautājumus spēj aktualizēt tikai tiesa. Jo plūdu tēma ir aktuāla jau kopš neatkarības atjaunošanas, starp citu!!? 

Šķiet, ka par palienām Baltezerā tiek uzskatītas gandrīz vai teritorijas, kas atbrīvojās no ezera ūdens jau cara laikos 1903. gadā, izrokot kanālu Baltezers - Jugla, tā pazeminot ezera līmeni par 1.8 metriem. Tik augstu līmeni ezers vairs sasniegt nevar (varbūt tikai globālos plūdos). Pašlaik ezera līmenis, pēc savienoto trauku principa, ir atkarīgs praktiski tikai no vēja virziena Rīgas jūras līča šaurumos, pašā līcī un nedaudz no virziena Daugavas grīvā. Pie stipriem R līdz ZR vējiem, ūdens līmenis ar nelielu kavēšanos kāpj arī Baltezerā. Piemēram, sestdien un svētdien tas bija augstāks par nominālo - vējš pūta vairāk no DR sektora, šodien, 6. februārī tas ir ļoti zems - pat vēl esošā plānā ledus kārta nosēdusies uz grunts, jo vējš iegriezies no D līdz pat DA. Tas celsies pamazām atkal 7. un 8. datumā (iegriezīsies no R). Lai sekotu līmeņa svārstībām, pietiek paskatīties Wind forecast vai Windguru internetā. Kas netic, mēriet un salīdziniet paši. Baltezeram ūdens pieplūde no apkārtnes ir niecīga, tikai avoti un tā netīrā žļurga caur bijušā Mazā Baltezera - Gaujas kanāla caurteci(kādreiz bija pat TV sižets). Nekādas palienes šo ezeru praktiski bioloģiski neattīra, jo tajās ūdens ik pārdienas momentāli staigā staigā šurpu - turpu. Pie lielāka ūdens līmeņa svārstībām šīs "bijušās palienes" nedaudz (lidz 10 - 15 m) uz dienu vai divām applūst, pēc tam ūdens atgriežas normālā līmenī kopā ar no makšķernieku (sevišķi ziemas) un "atpūtnieku" atstātajām drazām un plastmasa pudelēm. Nepieminēsim seklajā ūdenī sasistās stikla pudeļu lauskas, uz kurām peldētgribētāji smagi griež kājas. Tā skaitoties ezera bioloģiskā pašattīrīšanās. Tā nu tās pudelītes, vēja dzītas "pašattīroties" peld pa meldriem visu vasaru hi -hī. Un vēl muļķības, ko gvelž daži komentētāji internetā, ka ezera krasta uzbēršana palielina plūdus kaimiņa sētā. Nav jāzina pat hidroloģija, bet pietiek ar pamatskolas fizikas stundām, kuras tie, šķiet, ir bastojuši. Baltezerā darbojas tā sauktais savienoto trauku princips - kas jūrā - tas ezerā. Vienkārši runājot - par cik kubikmetriem aizbērs ezera tilpumu ar smiltīm, par tik kubikmetriem ezerā neienāks jūras vai Daugavas ūdens. Jā, par dažiem mikroniem, pat varbūt vēl mazāk, teorētiski pacelsies ūdens līmenis jūrā un tālāk okeānā!!! Re kā varam nonākt pat pie globālas katastrofas, zaļie, neguliet !!! Diemžēl, kaimiņš blakus sētā sēž ūdenī tāpēc, ka, varbūt, ir aizbērts kāds grāvis vai caurteka normālai virszemes ūdenstecei uz ezeru vai arī viņa teritorija tik tiešām atrodas gadsimta plūdu zonā un viņš nav sevi nodrošinājis ar "pretplūdu" pasākumiem - noskaudis līdzekļus un nav uzbēris tās pašas kaitīgās ezeram smiltiņas un tad būvējis. Lielākoties tā ir apkārtējo nenovīdība - redz kā, lauzīsies manā ērtajā apkārtnē, es tev parādīšu !!! Zaļajiem to tikai vajaga. 

Vai tiešām ir tik vienkārša fizika ar ūdens un smilšu kubikmetriem Baltezerā? Ja Daugavas - Baltezera sistēmas krastu augstumi un caurplūdums ļauj ūdenim ieplūst Baltezerā, tad manuprāt, pēc piesaukto savienoto trauku principa applūdīs visa Baltezera piekraste, kas būs zemāka nekā ūdens līmenis visā Daugavas - Baltezera sistēmā. Un jo vairāk un nevienmārīgāk mainīsies Daugavas - Baltezera sistēmas krastmalu/palieņu augstumi (uzberot smilšu kubikmetrus), jo lielāks ūdeņu tilpums centīsies appludināt vēl neuzbērto palieni, jo visu jau nosaka ūdenstilpes savienojošo kanālu šķērslaukumi un caurplūdums tajos, vai ne tā? Kas attiecas uz palieņu apbūvētājiem - viņu mājas un caurās mēslu bedres un nepilnīgi darbojošās attīrīšanas iekārtas ir tādas pašas drazas ezera krastmalā kā bļitkotāju atstātās pudeles, tikai daudz lielākas. 

Ērcei - kas noliedz "savienoto trauku" principu Daugavas - Baltezera" ūdenssistēmā. Nāciet nu gudriniek, pasēdiet krastmalā! Kā jau teicu, tā notika. Pēc 6. februāra zemā ūdens līmeņa (vējš pūta Rīgas jūras līcī no Dienvidu - Dienvidaustrumu sektora), ūdens līcī atkāpās, attiecīgi, arī Baltezers kļuva pamatīgi tukšs). Šodien, 14. februārī, vējš jūrā, līcī un arī Daugavas grīvā iegriezās no Rietumu - Ziemeļrietumu sektora un ārdās, kopā ar puteni, kā negudrs (brāzmās 22 m/sek). Ūdens ezerā ap dienas vidu sāka kāpt un kāpj joprojām.Un beidziet "izvest demagoģiju", ka šeit nav "savienoto trauku" princips, šo likumsakarību pat esmu dzirdējis no hidrologiem. Jā, pie kārtīgiem plūdiem, kad upes grīvā (atkarībā no vēja virziena un spēka) pacelsies ūdens līmenis, tas apturēs upes augšteces plūdumu un pa Mīlgrāvi, Ķīšezeru un Juglas kanālu nonāks gan Lielajā, gan Mazajā Baltezerā. Tā kā šajos ezeros virszemes ūdens pieplūdums ir niecīgs un ūdens augstuma kritums uz jūras pusi ļoti neliels, viss būs atkarīgs no tā, kas notiek "jūras mutē". Tiešām, vietas, kas ezeru krastos būs pietiekoši zemas,salīdzinot ar kāpjošās Daugavas līmeni, applūdīs. Bet viņas applūdīs par tik, cik šajā brīdī šis ūdens daudzums var ezerā un arī šajās zemajās vietās ietilpt - ietecēt. Un applūdīs šā iemesla dēļ, nevis tāpēc, ka kaimiņš kaut ko uzbēris uz augšu un viņam labi - neapplūst! Ja kaimiņš nebūtu uzbēris, viņa teritorija applūstu vienādi ar otru kaimiņu. bet šajā gadījumā ezerā nespēs ieplūst ūdens daudzuma tilpums, ko ieņem uzbērtās smiltis zem tā brīža plūdu augstuma. Pēc Jūsu spriedelējumiem iznāk, ka ūdenim būtu jātek pret kalnu vai arī tas ar sūkņu palīdzību jādzen uz augšu! To izdara pati daba - pilnāku par pilnu attiecīgajā brīdī nepiedzīsi. Paaugstinātais ezera līmenis darbosies pretīm. Jūsu pieminētie kanālu caurteces šķērsgriezumi un caurplūdes darbojas kā ūdens plūsmas aizkavētāji. Bieži iznāk, ka vētra jau beigusies un paaugstinātais ūdens līmeņa "vilnis" nav paguvis pat nonākt līdz Baltezeram. Arī atpakaļ atplūdus šie šķēsgriezumi bremzēs. Applūdīs dabīgās palienes - meldrāji, pārpurvotās krasta vietas.Par dabīgo palieņu aizņemtajām vietām liecina attiecīgie purvu augi un meldrāji. Nu nav paliene tur, kur aug milzīgas vecas priedes, kas tur sākušas augt pēc 1903. gada ezera līmeņa pazemināšanas. Kas attiecas uz caurajām, smirdošajām mēslu bedrēm, tās pamatā pieder vecajai kolhozu laika privātajai apbūvei netālu no ezera krastiem.Brīžiem paliek bail, kas notiks ar savu dzeramā ūdens urbumu, kas atrodas turpat netālu. Bet kaimiņam, senajam iedzīvotājam, par to nospļauties.Viņš nedzīvojot palienē! Neviens arī tagad tās nepārbauda! Ēkām, kas celtas pēdējos gados, arī uz uzbērumiem, kā obligāts būves nodošanas ekspluatācijā noteikums, ir ierīkot izlietoto ūdeņu "bioloģiskās" attīrīšanas iekārtas. Tās nedaudz tērē elektrību, tām regulāri jāatjauno pareizās baktērijas, bet strādā tās ideāli. Tā kā nevajag runāt par lietām, ko nezina, bet tikai bļaut!