Kāpēc Latvijas pastā neievēro viselementārākos darba drošības noteikumus, kāpēc naktas maiņa tiek likta divas līdz trīs nakstis pēc kārtas? Vai tas nozīmē, ka pastā atgriezušies dzimtcilvēku vai vergu laiki? Protams, var ieteikt mainīt darbu, nestrādāt un neēst vispār tā vietā lai civilizēti stāvokli normalizētu. Pasta banka ir kārtējais Šlesera afēru īstenojums, tāpat kā savā laikā- G.Bojāra valdīšanas laikā Rīgā -vienīgā latviešu preču veikala "Sakta' pievākšana it kā pasta vajadzībām. Veterinārais feldšeris G.Līcis, protams ir autoritāte šajā jautājumā, tāpat kā demagoģe Ieva Jaunzeme,ciniskais Ainārs Šlesers. 

Grūri spriest par Latvijas Pasta modernizācijas pozitīvajām sekām. Ņemsim par piemēru Jūrmalā, Mellužu pasta nodaļa. 1. 2005 gadā un 2006. gada sākumā pirms pastu sāka piegādāt ar autotransportu preses izdevumus saņēmu apmēram 8.30.-10.00. Tagad, ar visu auto tikai apmēram 13.00.-15.00. (par sastrēgumiem manā rajonā runāt nevar, jo transporta kustība praktiski ir 0, un ceļu stāvoklis ir labs). 2. Pasūtot preses izdevumus 2007. gadam opeātorei bija moderna tehnika un man bija jāpasaka tikai preses izdevumu indeksi un termiņš. Diezgan īsā laika periodā es saņēmu elektroniski izdrukātu kvīti/čeku un viss bija OK. Šogad pasūtot presi man bija jāizstāv rinda, lai saņemtu paškopējošās kvītis, kuras man pēc tam ar roku bija jāaizpilda (katram izdevumam savu kvīti)un atkal jāstāv rindā, lai kvītis iesniegtu operātorei, kura tikai tad kaut kādus datus ievadīja datorā un uzspiedusi uz manis paša rakstītām kvītim zīmodziņus sāka izsit vēl kases aparātā čeku. Par kādu modernizāciju te var runāt. 3. Vēl viena problēma, kas apgrūtina pasta nodaļu darbu ir tā saucamā preču pasūtīšana no katalogiem un to piegāde ar pasta starpniecību. Vai tiešām Latvijas Pasts nevar pieprasīt no katalogu firmām, lai viss pasūtījus tiek piegādāts vienā reizē, jo tagad veicot pasūtijumu teiksim 7 precēm es viņas saņēmu trijos piegājienos un katru reizi pasta darbiniekam bija jāizraksta paziņojums par preci un man bija jādodas uz pastu stāvēt rindā un aizņemt pasta operātora laiku, kamēr sameklē manu paku, bet samaksu par piegādi es veicu vienu reizi(Ls 2.50.). 4. Par Pasta Banku es domāju runāt ir absurds, ja tagad jau trūkst operātoru un pastnieku, kur tad viņi tos ņems? 

Škodova kungs Latvijas pastu nolaidis pa burbuli,bet tam visam jau ir noteikti tālāk ejošas sekas,lai varētu privatizēt,abi ar Šlesera kungu.Tāds bardaks un nekārtības Latvijas pastā Droiska kunga laikā nebija pat iespējams iedomāties,to varu teikt tāpēc,ka Latvijas pastā esmu nostrādājis 18 gadus,bet tagad šo nekārtību-bardaka pēc-aizgāju.Paskatoties personāla daļā kadru mainību-mati ceļas stāvus.Vecie kadri aiziet jo nevar paciest šo nekārtību jeb tiek piedāvāts aiziet,vietā pieņem jaunus,bet sajēgas un prakses-nekādas.Jo tagad paveiksi visu pa roku galam un labi ir.Vecie kadri kuri vēl palikuši,saka ārprāts,ārprāts kas tagad notiek.Es strādāju cehā,kurā Škodova kugs savā valdīšanas laikā nav ne reizi pabijis-tātad nav intereses.Savā laikā Droiska kugs,gan vietnieki ir bijuši vairākas reizes un atraduši laiku.Un nedaudz par parakstīšanos,Škodova kungs saka modernizēta,bet klientam nepaliek neviens dokuments uz rokas,kā maksājuma čeks.Ar ko tad viņš varētu pierādīt ka pasūtījis tieši šo izdevumu,bankas pat liek saglabāt maksājuma uzdevumus.Preses piegāde zem katras kritikas,vēstules tiek piegādātas ar divu,trīs dienu kavēšanos un apskatot pasta nodaļas zīmogu vistrakākais ir tas ka vispirms saņemu svaigākās pēc tam iepriekšējās dienas,tā tas vismaz ir Rīgas 82.pasta nodaļā.Mans secinājums-Škodova k-gam apdomāt vai viņš atrodas īstajā vietā,varbūt tik tiešām nēsāt pastu Mārupē,kā tas atkal tika darīts reklāmas pēc. 

pirmkārt man ir jautājums,Dombura k-gs,sakiet lūdzu vai mūsu valstī,kur jau entos gadus pie varas ir 100 gudrās galvas,ir kaut viena lieta ,kas ir sakārtota,nu nav ,kad kāpēc mēs gribam ,lai tas būtu pasts :)))un ja vēl pie šprices ir tāds gudrinieks ,kā Šlesers,ko tas demagogs ir savedis kārtībā ,vai ceļus,nu jau cik gadus ved un ved kārtībā,un kādas naudas apgrozās ,mēs tik maksājam un maksājam ceļu nodokļus,vai dzelzceļu un tik palielina biļešu cenu ,vai avio,nu par ko ir runa.Tagad ir pasts,kur cenas aug,bet labums kāds.Absurds,kad es skatos ,kā tās pasta darbinieces strādā ar to programmu,kā tiek bakstīts tas nabaga dators,tad ir smiekli caur asarām.Pasts piedāvā dāvanu kartes,es izdomāju,ka uzdāvināšu abonementu un ko domā man prasa jubilāra pers.kodu,saku,ka nezinu,nekas kaut vai to pirmo pusi,tad man jautājums kāpēc vispār laiku tērēt ar tiem kodiem. Nu saki lūdzu,kam pastā,lai pasūtītu avīzi vajadzīgs personas kods,ja pastnieks man avīzi iemet kastītē,esmu jau samierinājusies ,ka dzīvoju nenormālā absurda valstī,un ceru ,ka pienāks brīdis ,ka tautai tas viss reiz apniks,kā apnika Kārlim Ulmanim 1934.g.,bet priecājos ,ka Jums vēl ilgi būs par ko debatēt raidījumā ,kas notiek Latvijā 

Es īsti nezinu kā citu valstu pasti savelk galus kopā, bet diez vai tas notiek ieviešot pēc iespējas vairāk papildpakalpojumus, bet atstājot tiešo pienākumus novārtā. Konkrēti man šad tad tiek sūtītas ierakstītas vēstules, bet tā vietā, lai tās pastnieks piegādātu dzīvoklī, man tiek paskastītē iemesta lapiņa, ar kuru man jādodas uz ne pārāk ērti sasniedzamo pasta nodaļu, jāizstāv pusstundu garā rindā aiz dažādu komunālo maksājumu maksātājiem, lai es šo vēstuli saņemtu. Mani ieteikumi: 1) lūdzu atgādiniet pastniekiem viņu pienākumus - piegādāt ierakstītu vēstuli adresātam vai viņa ģimenes loceklim. Tās lapiņas tiek mestas pastkastītē pat tad, kad es esmu mājās. 2) organizēt pastā rindu vai vismaz vienu kasi atvēlēt tiešo pasta pakalpojumu sniegšanai. 

Jautājums ,kapēc joprojām netiek atlaists Škodovs.Piemēram, mūsu ģimene pagājušo pirmo pusgadu pasūtījām sešus preses izdevumus .Otrā pusgadā nepasūtījām vairāk,jo mums nevajag presi astoņos vakarā.Ar velosipēdu mums presi pastkastē ielika no 10-iem līdz 12-iem.Tagad mēs labāk pērkam.Tā teikt-nav ko bendēt nervus. 

Kura preses piegādes sistēma tad īsti Pastā šobrīd nedarbojas - datorsistēmas programma, kas apstrādā preses piegādes datus, vai pastnieku piegādes organizatoriskā sistēma, kas fiziski pārzin, uzskaita un apkalpo klientu adreses? 

Ar abonēšanas sistēmu viss ir kārībā, pareizāk būtu runāt par adrešu sistēmu. Vai adrešu sistēma ir kārībā? Lūdzu, Dombura kungs, pajautājiet, kas notiek ar adrešu sistēmu Latvijā? Kāpēc ir tik grūti sasistematizēt Latvijas adreses? Kam tas ir jāveic? Pastniekam? 

Mūsu biznesu bremzē Latvijas Pasta nespēja nodrošināt valsts pamatinfrastruktūras funkciju. Mūsu klienti ārzemēs nesaņem rēķinus, par kādu eksportu mēs varam runāt, kād LP dēļ klienti nesaņem krespondenci, kuras lielu daļu sastāda arī rēķinu oriģināli. man katrs otrais klients sūdzas, ka netiek saņemti rēķini un ar LP, es atvainojos, bardaku nevar pat izsekot vai ierakstīta vēstule ir saņemta un pat ja var, tad nav īsti pārliecības, ka LP nav safabricējis, lai vieglak strādāt. Lai gan nemitīgi LP prasa kaut kādus avansa maksājumus, kāpēc man kādam jāmaksā avanss šodien par servisu, kuru es pat nezinu vai saņemu, nemaz nerunājot par kvalitāti. Bezceris. 

Kā var būt, ka laikā, kad LP nebija darbinieku trūkums,nebija direktors direktora galā, n-tās daļas ar n-tajiem vadītājiem katram jautājumam.Ja paskatās kaut vienu-Personāla daļu, laikā, kad nebija darbinieku trūkums, to vadīja viens cilvēks.Nu Tagad Parsonāla daļa sadalīta-personāla plānošanas, personāla attīstības, pesonāla lietvedības, personāla atlases daļās,katrai savs vadītājs, projektu vadītāji un instruktori, personāla direktors ar asisteni, un mācību centrs,kas arī ir pie Personāla departamenta.Ja uz LP būtu rinda ar potenciālajiem darbiniekiem, tad vēl varētu saprast šo n-to daļu ar n-tajiem darbiniekiem nepieciešamību,bet ne nodaļās,ne cehos nemana jauno darbinieku, kurus tomēr pārsvarā meklē paši pasta nodaļu un cehu vadītāji,masveida pieplūdi,lai nešaubītos par personāla daļu noslogotību.Un tā ir visā administratīvajā korpusā. Kad tiks pārskatīti tieši administratīvā korpusa štati,to noslogotība un lietderība? 

Pasts un tā pakalpojumi skatāmi kopējā valsts attīstības konceptā, nevar pastu izraut no tā un sākt attīstīt. Katrā ziņā, pastāv labi teorētiski modeļi kā attīstīt pastu, bet pasta problēmas varētu salīdzināt ar dzelzceļa problēmām, it kā varētu palielināt cenu, bet tad pretī būtu jādod kvalitatīvs pakalpojums, bet vagoni neērti, vilcieni lēni u.t.t., varētu paplašināt pakalpojumu loku, bet sliežu platums krievisks.... Pasta pakalpojumiem varētu pacelt cenu, bet pakalpojumi tik tizli, ka negribas riskēt maksāt, varētu sniegt labākus pakalpojumus, bet infrastruktūra veca, LPSR laika, u.t.t. Skaidrs, ka pasts ir jāprivatizē, lai būtu motivācija attīstīties, bet kopējais tautsaimniecības attīstības temps to bremzēs! 

LP vienreiz jāizbeidz pildīt sociālā darbinieka funkcijas!Arī par prese piegādi jāmaksā tik cik tas maksā!Kāpēc LP darbiniekiem ar savu darbu būtu jāpalīdz izdevējiem pelnīt?!Kāpēc tādi monopolisti kā Latvenergo, Latvijas Gāze var celt savus tarifus,jo viss maksā tik cik tas maksā, lai nodrošinātu arī normālas algas saviem darbiniekiem, bet LP to nedara.Arī LP darbiniekiem viss maksā tik cik tas maksā!Un cenas visam aug pateicoties arī Latvenergo un Latvijas gāzei.Tas, ka prese netiek piegādāta no rītiem nav tikai sistēmas vaina, bet nav kas to piegādā!!Ir nodaļas, kur no 13 pastniekiem vairs palikuši tikai 6, un tas viss darba apjoma, jo Diena ar cenām panāca to,ka tika vaļā no nerentablā pakalpojuma, un algu dēļ. 

Kāpēc Latvijas Pastam vispār ir jānodarbojas ar preses abonēšanu? Pēc spēkā esošā likuma Pastam jānodarbojas ar korespondences piegādi visā Latvijas teritorijā. Abonēšana un tās piegāde ir tikai papildus bizness (protams radies vēsturiski). No Konkurences likuma viedokļa ienākt abonēšanas un to piegādes tirgū nav nekādu problēmu t.i. nav barjeru. Latvijā ir kādas 4-5 kompānijas , kas ar to nodarbojas 90% Pasts , 7% ACD (kuru Pasts reāli ir novedis līdz bankrotam), PKS, Pres A Pasts, kaut kas Daugavpilī , kaut kas Liepājā . Dotajā mirklī Latvijas Pasts nevar iziet ārā no šī biznesa, kurā reāli rada zaudējumus ap 8 - 9 miljoni latu 2007. gadā= un lūk no Konkurences likuma viedokļa , šeit ir radusies barjera , lai Pasts varētu iziet ārā no šī biznesa. Vislielākais spiediens , protams, nāk no preses izdevēju puses , kuri ir pieraduši pie relatīvi saldajiem Pasta piegādes nosacījumiem vidēji 6 santīmi/ exemplārs (jāpiegādā 6-7 stundu laikā no pēdējā izdevuma drukāšanas sākuma )kurmet B klases vēstule 22 (jāpiegādā 2 dienās)santīmi /exemplārs. Risinājums elementārs : 1) Preses izdevumu piegādei piemērot Banderoles cenu - ap 30 s par exemplāru 2) Pārtraukt abonentu pārdošanu Pasta nodaļās par velti (teiksim 50 santīmi par pārdoto abonomentu) 3) Beidzot sadalīt Latvijas Pastu atsevišķos bizenesos. a)Mazumtirdzniecība atsevišķi b) Noliktavu saimniecība atsevišķi c) Izveidot Latvijas spēcīgāko transporta kompāniju d) Pastnieku tīklu atsevišķā uzņēmumā - kurš tad arī var tikt regulēts /subsidēts . Parasts LU beiguša Ekonomikas Maģistra darba līmeņa uzdevums. Kamēr viss paliek kā līdz šim- kopus cūka nebarojas! 

Banka pie mazdrošinātajiem uz mājām neies ar avīzēm un pensijām u.t.t.Tagad pastā notiek atbrīvošanās no "lētajiem " darbiniekiem -pastniekiem, reģionos no mazajām pasta nodaļām.Pēdējos divos gados ir "sataisīti" dažādi direktori Rīgā (vismaz 15) tad vēl viņu palīgi, vadītāji u.t.t.,agrāk bija tikai ģen. direktorors Rīgā ar diviem direktoriem.Izskatās, ka tā visa administrācija tomēr īsti nesaprot kas ir pasta pakalpojumi un kā saglabāt cilvēkus ar pieredzi darbā un jaunos, lai tie pēc pāris mēnešiem neaizietu no pasta.Attieksme pret darbiniekiem arī nav tā labākā, jo tie lielie ir pa sevi un tie mazie kā nu katrs saprot. 

Vēlētos ierosināt vēl vienu atbildes variantu telefonaptaujai - jāmaina satiksmes ministrijas vadība 

Kamer satiksmes ministrijas vadiba bus apdauzitais slesers, neko labaku nesagaidisim ne uz celiem, ne dzelzcela, nw pasta, jo vaina ir visa taja sistema, kad oranzie neliesi ar saviem dranka pakalpiniem to vien dara, lai pec iespejas vairak izlaupitu so valsti. 

Piekrītu gan Arty, gan Robertam.Vai Jūs būtu gatavi reāli rīkoties, lai mainītu SM vadību, nevis tikai izteikt viedokli forumā? 

Pasta "jaunāko laiku problēmas" sākās brīdī, kad par satiksmes ministru Zīles vietā kļuva Atslēdznieks. Kopš tā laika Škodovs, kurš starp citu pasta dabiniekos atgrieza cerību par labākiem laikiem pastā pēc Droiska "vājprāta", sāka "runāt frāzēs"... 

Jāsaka, ka ar Latvijas Pastu nākas saskarties labi, ja reizi gadā, kad Ziemassvētkos ir jāaizsūta apsveikumi radiem un draugiem un jāpasūta kārotais žurnāls. Tā attieksme ir vienkārši fantastiska ne jau labākajā nozīmē. Kad 11.janvārī neesmu saņēmusi savu žurnālu, tad zvanu un interesējos,uz ko Latvijas Pasta darbinieks man atkliedz, ka neko nezinot, ka vadība viņiem nesniedzot nekādu informāciju un lai gaidu tik tālāk. Jāsecina, ka pasts laikam paļaujas tikai uz Dievu un labajiem gariem, jo darbinieks pat necenšas noskaidrot, kas es esmu un kādā adresē man kas nav piegādāts. Izskatās, ka nekvalitatīvie pakalpojumi tiek attaisnoti ar pasta nerentabilitāti. Un vēl viens fakts, par ko reāli var uzjautrināties ir tas, ka ne vienā pasta nodaļā joprojām nevar norēķināties ar maksājumu kartēm. Paradoksālumu tam visam piešķir tas, ka Pasta vadība ar izgāztu krūtežu jau vairāk kā gadu reklamē iespēju iegādāties progresīvo elektronisko parakstu, bet tajā pašā laikā nu jau 21 gs. uz pastu ir jādodas ar skaidru naudu kabatā. Tā nu es sēžu, vēl joprojām nesaņēmusi savu žurnālu un nesaprotu, ko darīt. 

Vēl manuprāt būtu jābūt dažādām koncepcijām kā pasts darbojas laukos, kur tā varbūt arī ir vienīgā vieta, kur samaksāt rēķinus, nopirkt preses izdevumus un pat zeķes, un kā darbojas Rīgā un citās lielākajās pilsētās, kur ir gan bankas, gan kioski, gan veikali.