14.12.2007.
Lāsma Rozenfelde
Kad valdība 4.septembrī pieņēma jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu jeb novadu karti, virkne pašvaldību ar savu vietu jaunajā kartē nebija mierā un pieļāva, ka valdības lēmumu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Protokolā gan tika paredzēts „Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai kopīgi ar ieinteresētajām pašvaldībām turpināt saskaņot jautājumus par novadu teritorijām”, un, ja nepieciešams, līdz 7.decembrim iesniegt valdībā grozījumus, tāpēc runas par tiesāšanos uz laiku pieklusa. Pašvaldību sarunas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) turpinājās, un 11.decembrī valdība pieņēma novadu kartes grozījumus. Taču tajos bija iekļauta tikai daļa no 37 priekšlikumiem, ko RAPLM pēc 4.septembra bija iesniegušas pašvaldības. Protokolā atkal tika iekļauta atruna – RAPLM līdz 2008.gada 1.jūlijam var iesniegt valdībā jaunus grozījumus, bet tikai attiecībā uz Cēsu un Talsu rajoniem, ja visas šo rajonu pašvaldības pieņem savstarpēji saskaņotus lēmumus par priekšlikumiem veidot novadus. „Kas notiek Latvijā?” redakcija skaidroja, kā pēc šī lēmuma rīkosies tās pašvaldības, kas arvien pret novadu kartes redakciju iebilst.
Tiesāšanās ir pēdējais variants
„Es vēl uzskatu, ka jāvienojas brīvprātīgi,” stāsta Valgundes novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks. Viņš ir viens no tiem, kas jau septembrī izteicās, ka apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā. Valgundes novads grib palikt pašreizējā teritorijā, valdība savukārt to paredzējusi iekļaut Jelgavas novadā, bet tiesāties novads vēl negrasās. E.Turks cerības liek uz to, ka gaidāma jauna valdība. „Ja būs jauns ministrs, iespējams, mūs uzklausīs,” viņš skaidro. Ja RAPLM arī tad pašvaldības vēlmi ignorēs, vajadzēs konsultēties ar juristiem un domei lemt – tiesāties vai ne. Ances pagasta padomes priekšsēdētāja Aira Kajaka atzīst, ka jau šobrīd tiekot lemts, ko darīt. „Viens no variantiem būtu tiesāties, bet tas būtu tikai pēdējais variants,” saka A.Kajaka. Ances pagasts kopā ar Tārgales un Ugāles pagastiem vēlas veidot savu – Kuršu novadu, bet valdība to nav akceptējusi. „Taču valdība mainīsies, un kas to zina, kāda būs jaunā ministra izpratne,” domā A.Kajaka, piebilstot, ka arī pašreizējais ministrs Edgars Zalāns esot paudis, ka novadu karti vienmēr vēl var pilnveidot. Taču pagasta vadītāja, kas konsultējusies arī ar juristiem, ir droša – ja nonāks līdz tiesai, pagastam būs argumenti.
Mēs nekad nesamierināsimies!
„Izmantosim visas iespējas. Joprojām par sevi atgādināsim, cīnīsimies, rakstīsim,” sola Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne. Viņa stāsta, ka atkal tiks veidoti papīra kalni ar pamatojumu, kāpēc pagastam ir jāļauj pārtapt par novadu. Vaicāta, vai pagasts varētu tiesāties, ja to tomēr spiedīs apvienoties ar citiem, L.Kalvāne atbild: „Protams!” Padomes priekšsēdētāja uzskaita virkni argumentu, kas, viņasprāt, pierāda, ka pagastam ir pietiekama kapacitāte un tas iedzīvotājiem sniedz kvalitatīvus pakalpojumus, kas ir reformas mērķis. Viņa skaidro, ka vienīgais RAPLM arguments pagasta priekšlikuma neatbalstīšanai esot bijusi atsauce uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma pantu, kurā noteikts, ka viens no kritērijiem ir „nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldību intereses”. „Citas pašvaldības ir tiesīgas lemt par mūsu pagastu!” neapmierināta ir L.Kalvāne. Pagasts grasās lūgt oficiālu RAPLM pamatojumu un tad meklēt juristus. „Mēs samierināties nekad nesamierināsimies,” saka arī Aloizs Koļesņikovs, Alojas domes priekšsēdētājs, gan atzīstot, ka šobrīd, kad gaidāma iespējama ministru maiņa, nekas nav skaidrs un par rīcību vajadzēs konsultēties ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). Pilsētas priekšlikums veidot Alojas novadu no trim, nevis četrām pašvaldībām – bez Staiceles, kas arī nevēlas novadā iekļauties –, tiekot pilnīgi ignorēts. „Kaut kas jādara,” atzīst A.Koļesņikovs, pieļaujot, ka varētu tiesāties.
Vai tiesāšanās risks sevi attaisnos?
Pašvaldības par savām iespējām vērsties tiesā ir konsultējušās ar LPS speciālistiem. Kā stāsta LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, neapmierinātās pašvaldības sanāksmēs jautājumu ir kolektīvi pārspriedušas un vienojušās, ka vērsīsies Satversmes tiesā tikai tad, kad valdība pateiks, ka vairs nevienu neuzklausīs un neko negrozīs. „Citādi Satversmes tiesā teiks – kāpēc jūs nākat te, kad valdība grib ar jums konsultēties,” skaidro M.Pūķis. Esot daži nenopietni tiesāšanās pamatojumi, piemēram, ka tiekot izjauktas vēsturiskās robežas starp Latgali un Vidzemi. Taču pamats vērsties Satversmes tiesā esot. „Kas notiek Latvijā” redakcija jau rakstīja par pretrunām dažādos likumos. RAPLM pozīciju pamatoja ar to, ka speciālais likums, kas pieļauj pašvaldību piespiedu apvienošanu, ir svarīgāks par vispārīgo likumu, kas to neļauj. „Es nesaku, ka pašvaldības noteikti uzvarēs,” saka M.Pūķis, taču esot iespējas interpretēt, kas tad būtu jāizvērtē Satversmes tiesai.
Viņš gan prognozē, ka arī tad, ja pašvaldību prasības netiks apmierinātas, varētu būt, ka tiesājas tikai pāris – liela daļa pašvaldību baidoties no valdības reakcijas, kas sekotu pēc vēršanās Satversmes tiesā, jo no valdības labvēlības ir atkarīgs pašvaldībai piešķirto līdzekļu apjoms. M.Pūķis gan domā, ka varētu pietikt arī ar vienu tiesvedību – ja kaut viena pašvaldība uzvarēs Satversmes tiesā, valdība, visticamāk, „atvērs durvis arī pārējām”.
Pašvaldību priekšlikumi par novadu veidošanu, kas saņemti pēc 4.septembra
Novadu karte valdībā 11.decembrī
