Šobrīd, arī pēc šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” debatēm ar atbildīgā ministra un dažādu pašvaldību vadītāju piedalīšanos, var secināt, ka, līdzās atbalstošiem vai iebilstošiem viedokļiem un strīdiem ap tiem, uz daudziem jautājumiem atbilžu nav. Daļa atbilžu tiek atlikta, daļa ir deklaratīva, bet kopumā, šo neatbildēto jautājumu dēļ reforma daudziem nav vai nevar būt saprotama. Un tad jau seko jautājums, vai nesaprotams plāns var radīt labu rezultātu. Līdz ar to ir liels pamats šaubām, vai valdības lēmums, nākamnedēļ akceptējot pašreiz sagatavoto novadu karti, būtu efektīvs.

Novadu pārdesmit gadu ilgā veidošana ir bijusi tik mokošs politisks un praktisks process, ka tagad dažās pēdējās nedēļās strauji un salīdzinoši ļoti viegli notiekošās straujās pārmaiņas novadu kartē izraisa pilnīgu nepanesamību. Diezgan vispārīgi, bez skaidriem kritērijiem savulaik pieļautā novadu brīvprātīgā veidošana tagad ir radījusi sekas, ka mehāniska piespiedu apvienošana tik viegli nevar notikt. Administratīvi teritoriālās reformas deklarētie mērķi ir veidot līdzsvarotu attīstību, mazināt administratīvo aparātu un uzlabot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus. Taču grūti par ceļu uz šiem mērķiem runāt situācijā, kad plānoto novadu iedzīvotāju skaits atšķiras par 20(!) reizes (Rucavas un Ogres novadi), kad nav nekāda plāna par deputātu skaitu turpmāk, nav nekādas skaidrības par dažādu nozaru valsts sniegto pakalpojumu tīklu un ceļu tīklu uz lielākiem vai mazākiem attīstības vai pakalpojumu centriem, nav saprotams, vai daļa pašvaldību funkciju tiks deleģētas otrā līmeņa pašvaldībām vai nē.

Trešdien diskusijā tika pieminēti daudzu pašvaldību strīdīgie apvienošanas jautājumi, bet vairāki vēl palika aiz kadra, ko gribu šeit pieminēt. Piemēram, par Vestienas pagasta iekļaušanu Ērgļu novadā, lai gan pati pašvaldība jau pieņēmusi lēmumu piedalīties Madonas novada izveidē. Par to, kāpēc Cēsīm kā viens no variantiem ir republikas nozīmes pilsētas statuss, bet tāda nav Tukumam, kas ir līdzīgs gan pēc lieluma, gan  un iedzīvotāju skaita.

Šādus jautājumus varētu vēl turpināt. Demokrātiskā valstī pienāktos, lai ministrs uz tiem atbild, katra pagasta, novada vai pilsētas pārstāvjiem tieši, pēc būtības un argumentēti, un tikai pēc tam dodas uz valdību pieņemt lēmumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka absolūtais vairākums pašvaldību jau ir no laba prāta vienojušās par novadu izveidi, un nez vai laika gaitā daudzām atlikušajām pašām dzīve pat neliktu spriest par pievienošanos lielākiem novadiem.

Kontekstā ar šo būtiski pieminēt arī vairāku pašvaldību gatavību tiesāties Satversmes tiesā, apstrīdot valdības paredzamo lēmumu. Ja skaidri un pilnīgi pretargumenti netiek sniegti, tad pamatoti sekos procesi, ko tēlaini mēdz saukt par „latvietis latvietim latvietis”, un pamatoti otrdien valdības sēžu zāle kļūs par pašvaldību protesta vietu. Aigars Štokenbergs, lai ko būtu izrunājies pret savas partijas autoritātēm, tad būs izrīkojies politiski, nevis valstiski, pēc sliktākajiem oranžā ceļaruļļa paraugiem.