18.11.2007.
Andris Saulītis, Līga Krapāne, Jānis Domburs
Juridiskās komisijas sagatavotajā un Saeimas apstiprinātajā lēmumā, nav skaidri noteikts komisijas sastāvs. Lēmumā vien norādīts, ka tajā jāiekļauj arī Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji. Nav skaidrs, kas būs pārējie komisijas locekļi – valdības vadītāja izvēle ir piedāvāt komisijas sastāvu.
Premjera Aigara Kalvīša preses sekretārs Arno Pjatkins, atbildot uz „Kas notiek Latvijā?” jautājumu, norādīja, ka topošās komisijas uzdevums nav izvērtēt Alekseja Loskutova atbilstību amatam, līdz ar to šīs komisijas mērķis jeb kas notiks pēc tās ziņojuma, nav noteikts. Saeimas lēmuma otrajā punktā norādīts, ka līdz 1. decembrim Ministru kabinetam jānosaka kārtību, kas reglamentētu tās ģenerālprokurora vadītās komisijas izveidošanu, sastāvu un darbības principus, kam saskaņā ar KNAB likumu jāvērtē iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Ģenerālprokuratūra papildus pārbaudes komisijā šobrīd deleģējusi prokuroru Māru Usāni, taču Ģenerālprokuratūras preses sekretāre „Kas notiek Latvijā?” redakcijai atzina, ka pagaidām ir neskaidri šīs komisijas uzdevumi.
Līdz ar to varam hipotētiski jautāt, vai šī papildus pārbaudes komisija var radīt tādu rezultātu, kas kļūtu par pamatu KNAB likumā minētajiem apstākļiem, kuru dēļ iespējams vēlreiz lemt par A.Loskutova atbrīvošanu no amata. Citiem vārdiem – kādā mērā varam runāt par turpmāko politisko lēmumu ķēdīti, kaut arī jaunveidojamā komisija operatīvo līdzekļu izlietojuma pārbaudei neko vairāk kā atbildi par operatīvajiem līdzekļiem nesniegs un pat nedrīkst sniegt.
Lēmums par Loskutovu – vēlreiz politisks?
Šobrīd var paredzēt, ka komisija iesniegs ziņojumu valdībā, kura var tikai pieņemt to zināšanai un izmantot kā pamatu turpmākai normatīvo aktu pilnveidei, vai arī varētu atkal virzīt jautājumu par A. Loskutova atbildību. Tātad: jautājums par KNAB priekšnieku vēl joprojām būs politisks. Tā tālākā virzība atkarīga no ģenerālprokurora vadītās komisijas sastāva un darbības reglamenta, ko pats Jānis Maizītis jau reiz kritizējis. Saeimas lēmumā nav nekādas norādes, ka šajā komisijā dominējošiem jābūt profesionāliem tiesībsargiem, nevis politiķiem.
Līdz šim veikto pārbaužu rezultātos, konstatēti grāmatvedības uzskaites normu pārkāpumi operatīvās darbības līdzekļu izlietojumā, taču secināts, ka nav pieļauts iztrūkums vai finanšu izlietojums likumā neparedzētiem mērķiem. Iespējams, prokuratūras jau notikušajā pārbaudē vēl pilnībā nebija pārbaudīts operatīvo līdzekļu izlietojums pēc būtības, kas uzdots topošajai komisijai. Lai gan prokuratūra jau reiz ir konstatējusi, ka finansējuma izmantošanā KNAB amatpersonas nav veikušas krimināli sodāmus nodarījumus.
Līdz ar to fakts par jaunveidojamo komisiju un tās uzdevumiem esošajā politiskajā kontekstā nav viennozīmīgs un ietver sevī pavisam konkrētu jautājumu: vai šobrīd valdošā koalīcija, kura zaudējusi sabiedrības vairākuma uzticību un kuru turpina vadīt tas pats premjers, kas atklāti paziņojis par personiskas dabas pretenzijām pret KNAB vadītāju, ir morāli tiesīga savās pēdējās darba nedēļās veidot valdības starpresoru komisiju, kam var vēlreiz sekot vērtēšana par A.Loskutova atbilstību amatam? Vairāk gan tas atgādina vēlēšanos nepiekāpties un nepalikt zaudētājos spēlē Kalvītis pret Loskutovu. Un sabiedrības viedoklim šajā duelī nozīmes faktiski nav nekādas, kā jau tas iepriekš ierasts un pieredzēts.
Arī Juridiskās komisijas vadītājs M. Segliņš pieļauj, ka pēc komisijas darbības beigām gala lēmums par KNAB priekšnieka atbilstību amatam būs politisks. Vēl vairāk – kā saka M. Segliņš, komisijas mērķis, viņaprāt, ir konstatēt, vai KNAB ir pieļauti kādi krimināla rakstura pārkāpumi. Uz jautājumu, vai šos jautājumus jau nenoskaidroja Ģenerālprokuratūrā izveidotā komisija, kura tādus nekonstatēja, M. Segliņš vien atbild, ka „tad vispār Saeimai tur nav ko darīt”.
Kādi būs komisijas izveides mērķi?
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis 17. oktobrī raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pauda cerību, ka A. Loskutovs turpinās darbu kā KNAB priekšnieks. „Viņam ir iestādē pārkāpumi, viņam ir kā vadītājam jānoreaģē. Ja viņš nebūs spējīgs kaut kādā saprātīgā termiņā sakārtot šo sistēmu, instrukcijas, tad es kā ģenerālprokurors būšu pirmais, kas ies pie valdības un teiks – šis cilvēks nevar būt vadītājs,” norādīja J. Maizītis. Šis raidījumā „Kas notiek Latvijā?” paustais kritērijs KNAB priekšnieka darbības novērtēšanai savā būtībā ir arī objektīvs un precīzs uzstādījums A.Loskutova atbilstības novērtējumam.
Kā zināms, tad Valsts kontrole revīzijā atklātos pārkāpumus KNAB noteikusi novērst līdz šā gada beigām. Kā „Kas notiek Latvijā?” informēja KNAB pārstāve Diāna Kurpniece, tad līdz šim brīdim jaunas instrukcijas, kā vest grāmatvedību, jau ir gatavas, bet ir saskaņošanas stadijā, tāpēc nav pieņemtas. Tāpat arī operatīvo līdzekļu izlietojuma uzskaites pienākumi uzticēti citai personai ar grāmatveža kvalifikāciju. Darbinieks, kurš to darījis iepriekš, gan nekādu sodu nav saņēmis. Kā skaidroja D. Kurpniece, šis jautājums ir apgrūtinošs, jo, iespējams, disciplinārsoda piemērošanas termiņš jau ir pagājis.
Apkopojot iepriekš minētos faktus un apstākļus atliek vien jautāt: kādēļ tāda steiga un kādēļ nav iespējams sagaidīt janvāri, kad KNAB jānovērš visi atklātie pārkāpumi, lai pēc tam lemtu par nepieciešamajām papildpārbaudēm un komisijām, ja tādas ir nepieciešamas? Vai lemt arī par KNAB un tās priekšnieka neatkarības nostiprināšanu likumdošanā, par ko runā gan opozīcija, gan komentētāji, taču Saeimas vairākums to izliekas nedzirdam? Iespējams, atbilde uz šo jautājumu slēpjas vēlmē saglabāt iespēju atrast ieganstus KNAB vadības maiņai, bet apzinoties, ka šai valdībai šī premjera vadībā atlicis pavisam maz laika – varbūt tikai līdz 5.decembrim...
Resursi internetā:
