Premjera atbilde ir krietni garāka nekā pats protests, taču šis apjoms galvenokārt balstās uz dažādu pašmāju un aizrobežu juristu teorētisko publikāciju piesaukšanu. Būtība paliek vienkārša – KNAB ietilpst vispārējā valsts pārvaldes sistēmā, ko regulē valsts pārvaldes iekārtas likums un kas saistās arī ar darba likuma normām, tāpēc premjeram kā KNAB pārraugam bija un ir tiesības veikt pilnu pārvaldību attiecībā uz pārraugāmo iestādi, tai skaitā atstādināt tās vadītāju un ierosināt par viņu disciplinārizmeklēšanu.

Taču šī atšķirīgā likumu interpretācija tikai sacenšas, nevis spēj pilnībā noliegt ģenerālprokurora argumentāciju, ka noteicošais ir KNAB likums, kas nosaka speciālās normas par KNAB darbinieku disciplināratbildību, savukārt priekšnieka atstādināšanu paredz tikai tad, kad to attiecīgu pārbaužu gadījumā veic ģenerālprokurors.

Premjera vēstulē pieminēts arī fakts, ka iepriekšējo disciplinārlietu ierosināšanu prokurors nav apstrīdējis, bet, vēl vairāk, izmeklēšanās piedalījušies arī prokurori. Uz šo argumentu gan līdz šim nav atbildes, tas nav pieminēts prokurora protestā, un 24.oktobrī Aigars Kalvītis raidījumā „Kas notiek Latvijā?” par ģenerālprokurora protestu teica: „Mēs ar prokuroru šo jautājumu pārrunājām. Protams, ka mēs netiesāsimies. Valsts kanceleja atbildēs, savus argumentus izliks galdā, pierādīs to, ka darba tiesiskās attiecības ir fiksētas un ir precedenti.” Uz jautājumu, kurš piekāpsies, skaidras atbildes nebija, vien atzīstot, ka pārrunās ar prokuroru konstatēts, ka „likumos nav skaidri atrunātas šīs normas”, bet „patiesība ir kaut kur pa vidu”.

Taču premjera atbilde ģenerālprokurora protestam nekādi nenovērš tiesāšanās versiju, kas šobrīd iespējama, ja prokuratūra uzstās uz savu patiesību. Premjera atbilde arī nedemonstrē nekādus kompromisu vai patiesības meklējumus. Ja šī būtu teorētiska sacensība starp otrās un trešās varas augstām amatpersonām, tad to varētu vērtēt tikai kā ambīciju un savstarpējā respekta demonstrējumu. Tomēr šajā gadījumā, neskatoties uz to, ka šobrīd Saeimā gūst virsroku versija par Loskutova atstādināšanas projekta atgriešanu valdībā, protesta noraidīšana premjeram dod pamatu iespējamām turpmākām sankcijām pret KNAB priekšnieku, turpinot disciplinārizmeklēšanu un saglabājot KNAB priekšnieku atstādinātā statusā. Lai gan Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs šodien presē izsakās, ka, viņaprāt, Loskutovs nav jāatbrīvo no amata, tas vēl nav galīgais lēmums.