Optimālākais jau būtu, ka šie paši vēži izveidotu kaut cik darboties spējīgu pagaidu valdību, jo, ja tagad tiktu ierosināta Saeimas atlaišana, sāktos diezgan liels bardaks. Tomēr arī šī Saeima nav rīcībspējīga tajā apstāklī, ka nepārstāv tautas intereses; pār TP gulstas Šķēles 300 000 ziedojuma ēna, ko varētu saukt par vēlētāju balsu pirkšanu. Tas pats arī ar Pirmo/LC partiju. Aicinājums - par tiesisku valsti - tautai pašai jācīnās par savu nākotni, nevis jālūdz prezidentam. Prezidents varētu izsķirties tikai tad, ja redzētu tādu tautas manifestāciju krastmalā, kāda bija uz atmodas laiku. PAdomju laikā uz valsts svētkiem gāja demonstrācijā pa krastmalu. Vai uz 18. novembri arī nevarētu ar plakātiem parādīt savu nostāju un pieņemt kādu manifestu? Ko saka likumdošana? 

Man šķiet ka problēma ir tur, ka mēs esam atjaunouši pirmās Latvijas Republikas setversmi valstī, kuras lielāka iedzīvotāju daļa ir bijusi padomju režīma notrulināta. Līdz ar to tautas varas kontroles mehānismi, kas varēja strādāt agrāk, tagad nestrādā iedzīvotāju inertuma dēļ. Sajūta "nu ko tad es.." ir padomijas "mazā cilvēka" sindroms. Izejas ir divas - iedzīvotaju aktivizēšanās (un aktīva iedzīvotāju izglītošana) un vēlēšanu likuma maiņa. Valstī ir jābūt mažoritārai vēlēšanu sistēmai, tad tauta varētu nevis atlaist visu Saeimu, bet prasīt atbildību no katra deputāta, un atlaist tos, kas nestrādā tautas labā. Kā teica M.Bulgakova nemistīgās grāmatas "Suņa sirds" grāmatas varonis profesors Preobraženskis "Razruha, ona v golovah". 

Šobrīd ļoti skaidri iezīmējas, ka Latvijā nav un nav bijis demokrātijas, jo demokrātija nav viena reize 4 gados izteikt savu viedokli, jo tas nemaz nav viedoklis, bet, parasti, mazākā ļaunuma izvēlēšanās. Un Zatlers neredz, kur ir viņa iespējas vairot savu lomu un uzlabot šos jautājumus. Ir tā, ka valsts var nodrošināt tiešu, ikdienas atgriezenisko saiti, un tieši tajā būtu jāpadarbojas Zatleram. Paskaidroju. Sabiedrības kāda aktīva daļa var noorganizēt, un valsts finansiāli atbalstīt tādu sab organizāciju, kura nodarbotos ar sabiedrības aktīvākās daļas izglītošanu tādos pamatjautājumos kā "valsts", tās būtība un sūtība utt. Jo šodien ikviena izpratne par valsts sūtību un uzdevumiem ir visai miglaina, līdz ar to mums nav mērķu, uz ko virzīties pēc iestāšanās ES un NATO, ko ir atzinuši arī politiķi. Tāpēc arī man tapa un portālā apollo.lv tika publicēts raksts "Vērtību izpratnes jautājums — valsts būtība un sūtība". Un tas ir tikai viens no jautājumiem, bez kuru padziļinātas izpratnes cilvēki vispār nevar izdarīt nopietnu izvēli vēlēšanās, viņi tā īsti nezin, ko vispār grib, kas labi parādījās arī "tautas sapulcē", jo vairāk bija pret kaut ko, par kaut kā atlaisšanu, par mistiskām lietām, kā taisnīgums, godīgums. Kas tie tādi ir? Vai tad, kad nezog, un viss izskatās pareizi kā likumā rakstīts? Tā var domāt tikai pūlis. Bēdīgi, ka pūli no visām pusēm vada tieši tik pat daudz saprotoši cilvēki. Tāpēc vajag šādu organizāciju, kuru finansē valsts, un kura pēc kaut kādiem principiem panāk ikviena izglītošanu šajos jautājumos. Un kad tas būtu izdarīts, tad sekotu nākamais solis, var vienlaicīgi ar pirmo, un tas ir diskusiju nodrošināšana, tautas kalpiem arī atbildot par vienu vai citu lēmumu. Bet pirms tam ir svarīgi, lai ar valsts finansiālu atbalstu veicinātu diskusijas starp dažādu viedokļu pārstāvjiem vispār, un cilvēki ar tām varētu iepazīties klātienē. Ir jāmāca cilvēkiem diskutēt, pierādīt, iedziļināties jautājumu būtībā. Un tad viņi paši gribēs izsaukt pie sevis deputātus un likt viņiem pierādīt, ka viņi vispār saprot, ko dara, kādus lēmumus pieņem. Katram deputātam būtu jāapmeklē kāda šāda diskusija vismaz reizi mēnesī. Un tad, kas šādas organizācijas biedru skaits būtu liels un tās būtu katrā pagastā, var teikt, katrā mājā, tad būtu nodrošināta saite ar varu. Un tad cilvēki daudz aktīvāk domātu līdz, rīkotos uzreiz, un politiķiem ar to būtu jārēķinās. Citādi šodienas "demokrātija" ir izsmiekls. Un tieši Zatlers šādas pieprasīšanā varētu ieņemt vadošo lomu. Šādi viņš kļūtu par tautas un demokrātijas atbalstītāju, un celtu savas akcijas, kā arī valsts akcijas cilvēku acīs. Un viena organizācija, kura uz kaut ko tamlīdzīgu virzās, jau ir tapusi, un gatava kļūt par sākumu šādai organizācijai. Tā ir "Tautvaldība" Viņa gan vēl ir ļoti vāja pati savos uzstādījumos, bet tur ir cilvēki, kuri par šo visu domā. Un nosaukums ļoti precīzi atspoguļotu tādas būtību. Un tiktu nodrošinātas ne tikai tiešas atgriezeniskas saites starp varu un tautu, bet arī nodrošināts līdzsvars ietekmē, lai valsts nevar tautu čakarēt kā vien ienāk prātā. Un šāda organizācija varētu kļūt par starpnieku, ar kura palīdzīgu visu partiju idejas un savst diskusijas tiktu nestas līdz cilvēkiem, un tas būtu vienīgais veids, caur kuru pasniegt sevi vēlēšanās. Tas mazinātu oligarhu pozitīvo kampaņu lomu, un cilvēkus būtu vieglāk tādās reizēs pacelt protestam. Lūk ko, ja ļoti vienkāršoti, vajag Latvijai demokrātijas veidošanā un valsts sakārtošanā. Domburs arī varētu darboties šādā organizācijā, paliekot polit neitrālam, tāpat kā jebkurš politiķis. 

Vislabāk man patika kreisā krasta pārstāvis, kuš savā runā izmantoja sekojosšu frāzi:"Jūsu". Tad man radās jautājums, no kuras tad viņs valsts nāk, ka ir vaši un naši. Man jau šķiet, ka šādā sapulcē visam vajadzēja būt mūsu. Viela pārdomām. 

Pašreizējā situācija valstī ir tik pat ilga,cik ilga ir mūsu atjaunotās valsts pastāvēšana.Latvijas Ceļš iedibināja šo koruptīvo valsts nozagšanas sistēmu,proti,- nepieņemot nepieciešamos likumus un ieceļot galvenajos amatos savus cilvēkus, kuri klusēja, neko nedzirdēja un neredzēja, kuri piesedza notiekošo. Tikai tas viss notika slēptākt, ne tik ciniski, kā patlaban. Zināmu pavērsienu šajā procesā tomēr ieviesa Jaunais laiks, kuram pietrūka politiskās konsekvences un izturības un tieši Rrepšes personā. Bet ne jau stāsts ir par to. Notiekošo vislabāk raksturo Lagzdiņa izcili kulturālais žests no Saeimas loga piketētāju "nekulturalajai" daļai. Ir skumji, ka tas ir arī Imanta Kalniņa žests tai tautas daļai,kura nav sajūsmā par valstī notiekošo. Tas ir arī visu pārējo pozīcijas deputātu pozīcija attiecībā pret savu tautu, viņu būtības kvintesence.Šis žests tika formāli nosodīts, bet tas ir un mūžam paliks šo saeimu un valdību raksturojošs lielums. Jā, daudzi no pozīcijas deputātiem, liekot roku uz sirds, var teikt,ka viņiem šis žests ir pretīgs - tāpat kā Pabriks bija sašutis, ka viņu pieskaita valsts nozadzēju komandai. Bet ikviens pozīcijas deputāts, ikviens valdības loceklis ir notiekošo procesu - arī prettiesisko,noziedzīgo procesu tiešs dalībnieks, aktīvs virzītājs un atbalstītājs,līdz ar to arī nes pilnu atbildību par visu notiekošo, - kaut arī viņš ir nevainīgs jēriņš, viņš ir šim vilku baram piederīgs. Šajā sakarībā nāk prātā pēdējais PSRS tautas deputātu kongress, kad tribīnē uzkāpa Gorbačova tuvākais līdzgaitnieks Ševarnadze un vairākkārt nepārprotami paziņoja:"Diktatūra nāk, diktatūra atgriežas!" un atteicās no ārlietu ministra amata un deputāta mandāta.Tā bija dziļi godīga un drosmīga rīcība. Viņš sevi nolika uz upura altāra un kļuva tīrs no tām asinīm, kuras Gorbačova perestroika izlēja. Diemžēl esošās valdības ministriem un saeimas pozīcijas deputātiem [ar atsevišķiem izņēmumiem]šāda pilsoniskā drosme un godīgums nepiemīt. Esot amatos un sēžot deputātu krēslos klusēšana ir līdzdalība, atbalstīšana, piekrišana - tā ir tik pat noziedzīga kā zagšana vai cita prettiesiska darbība. 

VVF saņems Spīdolas balvu ekonomikā, un noklausīsies Šķēles referātu par Latvijas izaugsmes sāpi, traki jautri. Tikai nesaprotu, kāpēc VVF piešķir tādu balvu, kāpēc VVF pieņem, kāpēc Šķēle kaut ko postulēs? Kāpēc vispār jāpiešķir tāda veida balva, ja skaidrs, ka nākamgad ekonomika draud izslīdēt no kontrolējamiem rāmjiem? Tad būs istas demonstrācijas un īsti streiki. Vai tik kāds tad neteiks: Es brīdināju ..., es piedāvāju ... Vai tik netiek brugēts ceļš: "kārtīga saimnieka" atnākšanai? Cerams es murgoju. 

Biju sestdien Domu laukumā un pati piedalījos bļaušanā, tāpēc ka es jūtos bezpēcīga pret to ka mani ,manu bērnu un manu Latviju apzog,pārdodot ne tikai zemi .Mēs pārdodam savus īpašumus ar vieglu roku parakstīdami līgumus.Jau no paša privatizācijas sākuma sākot ar sertifikātu zemo cenu uzpirkšanu (kas ir saistīta ar nelaimīgo Šķēli,Lembergu, TP un to sazvērniekiem , juristiem, pieņemtajiem likumiem )Sāp ka ir diskriminācija starp profesijām,jo neesu es mācījusies par ārstu, skolotāju,iekšlietu darbinieku.Protams nopelnu tā lai izdzīvotu,bet man ir viena dzīve un gadi arī iet, un beigu beigās vai tad Latvijā iedzīvotāji ir pelnījuši dzīvot sliktāk? Ja mūsu valstī nebūtu pazuduši miljoni,par lētu naudu pārdodi valsts īpašumi privātajās rokās, utt... ko juristi nevar atrast,un kuriem ir iestāties noilgums pret vainīgajām personām, vai tad mēs nedzīvotu labāk.