Nacionālās drošības likums, kas stājies spēkā 2000. gada decembra beigās, 9. pantā nosaka Ministru prezidenta kompetenci, kurā ietilpst arī sniegt „Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību”. Kā apstiprināja Saeimas Preses dienests, pēdējo reizi ziņojums Saeimā sniegts neilgi pēc likuma stāšanās spēkā – 2002. gada 24. janvārī. Kā liecina Saeimas arhīvi, toreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš pats no tribīnes atzina, ka tas saistīts ar nākamo sēdes darba kārtības punktu – Nacionālās drošības koncepciju, kas arīdzan bija jāpieņem parlamentam. „Savu ziņojumu par nacionālo drošību sniegšu kontekstā ar jauno Nacionālās drošības koncepciju, kura ir nākamais darba kārtības jautājums, kas tiks izskatīts šodien Saeimā, kā arī pašreizējās situācijas analīzi saistīšu ar 1997.gadā apstiprinātās koncepcijas analīzi,” teica A. Bērziņš pirms pieciem gadiem. Līdz ar to nacionālas drošības ziņojums pārsvarā veltīts Latvijas integrācijai NATO un Eiropas Savienībā, panākumiem Krievijas armijas izvešanā un citiem jautājumiem. Organizētajai noziedzībai, narkotisko vielu kontrabandai un citām parādībām, kas šodien satrauc pašreizējo Ministru prezidentu A. Kalvīti, Bērziņš neanalizēja, tam pieskaroties vien vajadzības izteiksmes formā. Pamattēze parlamentam no A. Bērziņa runas bija: „Kopumā, raksturojot situāciju valstī no drošības aspekta, jāteic, ka šī situācija ir stabila. Par valsts un iedzīvotāju drošību jārūpējas attiecīgajām valsts institūcijām, un šajos dienestos un valdībā notiek pastāvīgs un plānveidīgs darbs Latvijas neatgriezeniskai integrācijai NATO un Eiropas Savienībā.”
Kopš šīs 7. Saeimas ziemas sesijas sēdes jau vairāk nekā piecus gadus parlamentā nav izskanējis neviens ziņojums par nacionālo drošību, kaut gan premjerministri nomainījušies trīs reizes. Ziņojumu nav snieguši nedz Einars Repše, kuram nepilna pusotra gada valdīšanas laikā tas bija jādara vismaz reizi, nedz Indulis Emsis, kurš gan kalendāro gadu amatā nesabija (amata pienākumus pildīja no 2004.gada 9.marta līdz 2.decembrim). Ziņojumu kopš 2004. gada 2. decembra nav sniedzis arī Aigars Kalvītis. Jāatzīmē, ka arī Saeima nav pildījusi likumu, jo tai šī paša likuma 6.pants nosaka pienākumu izskatīt Ministru prezidenta gadskārtējo ziņojumu.
Pēc „Kas notiek Latvijā?” redakcijas jautājuma par ilgstošu likumpārkāpumu A.Kalvīša darbībā, Ministru prezidenta preses sekretārs Arno Pjatkins atzina, ka šāds ziņojums līdz šim nav sniegts, līdz ar to likums nav ievērots. A.Pjatkins arī apgalvoja, ka līdz šā gada beigām šāds ziņojums tiks sagatavots.
„Pārkāpumi ir nopietni un ilgstoši, tādēļ notikušais nevar tikt ignorēts” – tā Ministru prezidents Aigars Kalvītis septembra beigās izteicās par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova darbību. Protams, augšminētā Nacionālās drošības likuma pārkāpuma nopietnība ir relatīva, tomēr likumpārkāpums tas ir, kas tiesiskā valstī nedrīkstētu tikt ignorēts. Īpaši jau pēc tam, kad tieši pats premjers izraisījis pamatīgu jezgu valstī, akcentējot KNAB priekšnieka un it kā ar Edgara Gulbja epopeju saistītā „noziedzīgā grupējuma” apspriešanu nacionālās drošības līmenī, kas varbūt nemaz nebija jādara.

Resursi internetā:

2002. gada 24. janvāra Saeimas sēdes stenogramma

Nacionālās drošības likums