04.10.2007.
Jānis Domburs
Pēc vairāku stundu sēdes trešdienas vakarā uzstājoties ar dežūrfrāzēm par dienestu sadarbības problēmām, Zatlers atstāja neatbildētus vairākus pamatjautājumus. Tūlīt pat sekojušās debates „Kas notiek Latvijā?” studijā uz šī fona demonstrēja paralēlo realitāti, atbildamo jautājumu loku vēl tikai paplašinot un pastiprinot.
Sabiedrību aizvadītās nedēļas otrajā pusē satricināja gan tas, kas notika ar aizturēto E.Gulbi uz Salu tilta un tam sekojušās versijas par fizisku ietekmēšanu, gan tas, ko, reaģējot uz šo notikumu, teica premjers - par drošībnieku noziedzīgo grupējumu, kas veic izspiešanas saistībā ar narkotikām un kas saistīts ar kriminālprocesu, kurā aizturēts Gulbis. Vakar Zatlers paziņoja, ka valstī neesot kritiskas situācijas organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Taču nekādu argumentu šim apgalvojumam nebija. Dakteris Zatlers, diemžēl vai par laimi, nav nekāda autoritāte organizētās noziedzības jautājumos, lai ticētu viņam uz vārda. Starp citu, tāpat kā piensaimnieks Kalvītis. Zatleram būtu pienācies, kā valsts pirmajai amatpersonai, satraucoties, ka tas met ēnu pār valsti, norādīt, ka, iespējams, premjers nolaidies līdz vai nu nedrošas operatīvās informācijas izpaušanai, vai arī ar vienu vai citu mērķi realizētai tautas biedēšanai. Taču Valsts prezidents nenolaidās līdz premjera līmenim un, iespējams, krita pat vēl zemāk, radot šaubas, vai viņš vispār ir sapratis, par kādas organizētās noziedzības apkarošanu ir runa. Ar iekšlietu ministra Ivara Godmaņa palīdzību vakar pēc NDP sēdes un arī „Kas notiek Latvijā?” studijā tika vairota Kalvīša versijas argumentācija, plašākā kontekstā piesaucot tikai sausu un neadekvātu statistiku. Lai gan būtu jāvērtē visa klasiskā organizētā noziedzība, sākot no narkotikām, ieročiem un prostitūcijas, alkohola un cigaretēm, naudas atmazgāšanas, un tā joprojām, saistībā, protams, ar valsts struktūru efektivitāti noziegumu apkarošanā vai to darbinieku dalību noziedzīgās shēmās. Kā daudzās pasaules valstīs, kur dienesti un politiski atbildīgās figūras analizē kriminālo situāciju, nelegālās struktūras, to attiecības un intereses, un ar tām saistītos procesus, Latvijā stāsts par vienu grupējumu, kura sastāvs turklāt, spriežot pēc līdzšinējiem raksturojumiem, nav diez ko plašs un sazarots, ir vienkārši smieklīgs kontekstā ar iepriekšminēto spektru. Un līdz šim nav nekādu pazīmju, ka valsts augstākās amatpersonas spēj šo stāstu izvērst un izklāstīt plašākā kontekstā, ko tām, pēc līdzšinējām izpausmēm, pienāktos darīt..
Situācija, kad kriminālprocesā aizturētais lec Daugavā, ir ārkārtēja, un rada šaubas par objektīvu izmeklēšanu un cilvēka aizsargātību. To pastiprina versijas, ka šis aizturētais iepriekš izmeklēšanā prettiesiski ietekmēts un šo situāciju jo ārkārtējāku padara tiesībsarga uzmanība un šaubas. Tiesa, par Gulbja personību un ietekmēšanu fiziskā un toksikoloģiskā aspektā arī netrūkst šaubu. Tomēr, lai gan tieši prezidentūra aicināja tiesībsargu šim notikumam pievērsties, vakar pēc NDP Zatlers izskatījās to aizmirsis. Jo šis ārkārtas gadījums un tā izmeklēšanas īpašā nozīme cilvēku tiesību sargāšanā tikpat kā vispār nebija apskatāms temats. Lai gan cilvēks allaž tiek piesaukts kā galvenā vērtība, un cilvēka tiesības ir augstākais svētums, neatkarīgi no cilvēka procesuālā statusa jebkādos kriminālprocesos. Zatlers, acīmredzot, nespēja pacelties tiktāl, ņemot precedentu ar Gulbi par atskaites punktu. Vai arī aizlidoja pavisam kosmosā, kamēr, jāatzīmē, runājot par dienestiem, protams, absurds ir un paliek pat paša Zatlera „ķēķī” – ja iekšlietu ministrs uzstāj, ka minētajā grupējumā ietilpst tieši Valsts prezidenta drošībnieki.
Ja pieminam kriminālprocesus, arī likumdošanas ietvars, uz kura nepilnībām vakar diskusijas noslēgumā norādīja vairāki sarunas dalībnieki, neietilpa NDP runasvīru paziņojumu saturā. Lai gan, iespējams, tieši to interpretācijas ir pamats Gulbja un citiem precedentiem.
Visbeidzot, nedēļu kopš skandalozajiem notikumiem kopumā nav daudz atbilžu uz jautājumiem par to, kas un kāpēc noticis. Šaubas paliek gan par kriminalizāciju valsts tiesībsargāšanas vai operatīvo dienestu ietvaros, gan par „kariņiem” starp struktūrām un to ietekmi, gan politiķu ambīcijām šos dienestus pakļaut lielākai ietekmei.
Tikmēr pēc pāris dienu ilgām sarunām ar tiesībsargāšanas iestāžu vadītājiem Zatlers atgādina Kalvīti, kurš pēc satikšanās ar ekonomistiem un nevalstiskajām organizācijām paziņoja, ka nu beidzot skaidrs, ko darīt inflācijas apkarošanā. Un izveidoja darba grupas. Zatlers pat darba grupas neveido, bet uzstājas ar paziņojumiem, kuriem nejūt argumentāciju. Un vēl stāsta, ka tapšot rīcības
