Finanšu ministrs Andris Vilks sacīja, ka „mēs cīnāmies, lai Latvijā būtu godīga konkurence” un lielāki nodokļu ieņēmumi. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka gan definēja, ka cīņa nenotiek pret to iedzīvotāju daļu, kas dārziņā sev audzē kartupeļus, labo jumtu vai automašīnu u.tml., taču neviens no ministrijas pārstāvjiem neatbildēja, pret kādām konkrētām pelēkā sektora darboņu grupām ir mērķis cīnīties vairāk. Nevalstiskā sektora pārstāvji gan tieši ar valdību un politiķiem lielā mērā saistīja ēnu ekonomikas cēloņus. Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Arnis Sauka skaidroja, ka pati lielākā problēma Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir biznesa vide un uzņēmēju neuzticība valdībai, arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Ronis izteica viedokli, ka augstais ēnu ekonomikas īpatsvars faktiski ir „balsojums par valdību”. Bet Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atklāti atzina, ka ēnu ekonomikas organizētās darbības „tiek reāli piesegtas visādos valsts ešelonos”.

Kā pašu galveno priekšlikumu uzlabojumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs minēja darbaspēka nodokļu samazināšanu, tomēr finanšu ministrs pauda šaubas par iespēju to izdarīt īsā periodā. A.Sauka gan izteica brīdinājumu un skaidroja, kāpēc, ja nodokļus samazinās pēc trim gadiem, pret nemaksāšanu vairs nevarēs cīnīties „ne ar kādu buldozeru, ne ar kādu tanku”. U.Ronis uzsvēra katras nozares īpatnību nozīmi un skaidroja, kāpēc ēnu ekonomikas apkarošanas plāns palaists „kolektīvā idiotismā”. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolajevs savukārt minēja konkrētus priekšlikumus uzlabojumiem Publisko iepirkumu likumā saistībā ar zemākās cenas principu un ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēju attiecībām. A.Vilks savukārt atzina, ka aktuāls jautājums ir sodu sistēma, jo tie ir pārāk „maigi un nekonsekventi”.

Tomēr ministrs uzsvēra, ka nepamet sajūta, ka mēs meklējam kaut kādus argumentus nodokļu nemaksāšanai. Viņš skaidroja, ka Zviedrijā vai Somijā nesaprastu, par ko cilvēki Latvijā runā, jo tur saprot, ka maksāt nodokļus – tas ir „primārais uzdevums”. A.Vilks minēja dažādas versijas tam, kāpēc Latvijā cilvēki to nesaprot, taču apgalvoja, ka „ir jātic valstij”.

Viņš arī apstiprināja, ka Latvija aizdevējiem apsolījusi kopā ar partneriem veidot speciālu grupu ēnu ekonomikas jomā, un atklāja, kam tā nepieciešama.

Video: Andris Vilks, Juris Stinka, Arnis Sauka, Uldis Ronis, Henriks Danusēvičs, Jānis Butkevičs un Mārcis Nikolajevs par ēnu ekonomikas cēloņiem, apkarošanas mērķiem un plāna (ne)atbilstību vajadzībām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 11.05.2011.)