Pamatfunkcijām decembrī – par 110 miljoniem vairāk

KNL janvāra beigās jau rakstīja, ka 2010.gada pirmajos 11 mēnešos pamatbudžeta izdevumi bija vidēji 236 miljoni latu, bet decembrī tēriņu apjoms „uzlēca” līdz 602 miljoniem latu. Liela izdevumu daļa tika skaidrota ar Eiropas struktūrfondu maksājumiem, tomēr vienalga aptuveni 168 miljonu pieaugums tā arī palika necaurspīdīgs, bez detalizēta pamatojuma. KNL lūdza Valsts kasi sniegt izvērstākus, nepubliskotus pārskatus par budžeta izpildi dažādos resoros. Veicot virkni aprēķinu, radās iespēja identificēt, kuros no tiem decembra izdevumi bijuši īpaši lielāki nekā oktobrī (salīdzinājums ar novembri nebūtu tik uzskatāms, jo arī gada priekšpēdējā mēnesī jau vērojami krietni lielāki izdevumi nekā vidēji citos mēnešos).

Paralēli marta beigās plašāku informāciju, kas gan palika bez īpašas ievērības medijos, par šaubīgajiem decembra pārtēriņiem sagatavoja arī Finanšu ministrija (FM), Saeimas komisijā prezentējot savu ziņojumu. Taču arī tajā tēriņu saraksts nav izsmeļošs un skaidrojumi nav pietiekami, vai pat to nav vispār. Ņemot vērā ne tikai struktūrfondus, bet arī visu pārējo ārvalstu finanšu palīdzību, neskaidrā summa samazinās, taču vienalga valsts pamatfunkciju īstenošanai resori decembrī iztērēja par 110 miljoniem latu vairāk nekā vidēji iepriekšējos mēnešos.

Kopsummās „rekordisti” ir zemkopības un veselības resori ar attiecīgi 31 un 26 miljonu latu palielinājumu, bet procentuālā pieauguma ziņā topa pirmajās vietās ir zemkopības, vides un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu resori ar attiecīgi 738%, 350% un 332% palielinājumu. Turpmāk izklāstītie izdevumu precedenti atspoguļo tikai daļu no izdevumiem dažādos resoros un dažādās pozīcijās, tomēr kopumā rada uzskatāmu pamatu jautājumiem par budžeta plānošanas kvalitāti un tā izpildes uzraudzību.
Jāatzīmē arī, ka diemžēl nekādu pamatojumu nevarēja iegūt par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) tēriņiem – tagadējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Barševska KNL paziņoja, ka „VARAM diemžēl nevar komentēt RAPLM darbību valsts funkciju izpildes nodrošinājumam”. Kas līdz ar to nekliedē bažas, cik saimnieciski notikusi RAPLM likvidēšana, iekļaujot to jaunajā ministrijā.




Piemaksām un prēmijām decembrī – līdz trešdaļai no gada kopsummas

FM ziņojumā atzinusi, ka gada pēdējos mēnešos izdevumi atlīdzībai pieaug, bet uzsver, ka „jau kopš 2009.gada šī tendence ir mazāk izteikta, salīdzinājumā ar 2006. un 2007.gadu, kad gada pēdējos mēnešos tika izmaksātas prēmijas”. Tomēr, lai gan ziņojumā vārds „piemaksa” nav pat ne reizi minēts, KNL aprēķini liecina, ka pagājušajā decembrī piemaksām un prēmijām visos resoros kopā izmaksāja 3,4 miljonus latu un dažviet decembra apjoms pat četrarpus reizes pārsniedza divpadsmito daļu no gada plāna.

Izmaksu palielinājumam, protams, ir objektīvi iemesli – sākot ar darba rezultātiem, beidzot ar to, ka decembrī ir vairāk svētku dienu, par darbu kurās arī pienākas piemaksas. Taču kā viens no galvenajiem iemesliem piemaksām tiek nosaukts darbs pie valsts budžeta projekta gatavošanas, kas, kā redzams, dažādos resoros prasījis ļoti atšķirīgus papildus darba apjomus. Piemēram, Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta programmā „Politikas plānošana, īstenošana un uzraudzība” decembrī piemaksām par virsstundu darbu tika izlietoti 40 tūkstoši latu, ko Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pamatoja ar 2011.gada budžetu un pavadošajiem likumprojektiem, kas „tika sagatavoti ļoti īsā termiņā”. Bet budžeta vadošā iestāde – Finanšu ministrija – piemaksām iztērēja mazliet mazāk, 37 tūkstošus.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžeta programmā „Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” decembrī piemaksās un prēmijās izdeva vairāk nekā pusmiljonu latu. Nozīmīgāko daļu šajos izdevumos radīja piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku – decembrī tās izmaksāja vairāk nekā trīs tūkstošiem VID darbinieku. Normatīvajos aktos šādas piemaksas riska dēļ jau sen ir paredzētas, taču par piemaksu noteikšanu no 1.oktobra līdz 31.decembrim nolemts tikai oktobrī, ņemot vērā atlīdzības budžeta „izlietojumu un ekonomiju”.

Lai gan daudzkārt izskanējuši pamatoti secinājumi, ka VID darbinieku apmaksa diez ko neveicina maksimālus darba rezultātus, tomēr šādas masveidīgas piemaksas, kas notiek tikai gada beigās, nerada pārliecību, vai iepriekšējos mēnešos nav bijis neviena gadījuma riska piemaksām un vai gada beigās šis formulējums netiek degradēts, lai noformētu plašu prēmēšanu.



VID atbildes par piemaksām


Remonti bez plāniem un jauni logi darbinieku mainības dēļ

Lai gan mūsu valstī valdošais klimats nekādi neļauj nosaukt decembri par remontdarbiem labvēlīgāko laiku, KNL konstatēja, ka virknē gadījumu lielo decembra tēriņu iemesls saistīts ar remontdarbu veikšanu. Visos resoros kopā remontiem decembrī iztērēja 1,3 miljonus latu, kas ir teju trešdaļa no gada summas, bet RAPLM resorā decembra izdevumu īpatsvars pat sasniedza 82%. Turklāt sīkākas iztaujāšanas rezultātā atklājas, ka nereti šie remontdarbi gada sākumā vispār nebija ieplānoti.

Piemēram, 76 tūkstošus latu remontiem decembrī iztērēja ZM resors budžeta programmā „Meža resursu valsts uzraudzība”. Sākotnēji ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve skaidroja, ka administratīvo ēku, meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju kārtējie remonti 16 vietās veikti „atbilstoši ikgadējam nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plānam”. Vēlāk izrādījās, ka gada sākumā Valsts meža dienestā (VMD) nekādi remonti nebija plānoti, bet tos ļāva veikt fakts, ka 2010.gadā bija maz meža ugunsgrēku, kas radīja līdzekļu ekonomiju. Remonti veikti pēc struktūrvienību pieprasījuma, un VMD preses sekretāre apliecināja, ka nekādi ekspertu atzinumi vai citādi pamatojumi šiem remontiem nav bijuši.

Nepilni 14 tūkstoši latu decembrī iztērēti par Latvijas Dabas muzeja ēkas pagalma seguma un pagraba pārseguma nostiprināšanas būvdarbiem, kam trīs mēnešus iepriekš gan tapis tehniskās apsekošanas atzinums. Tajā fiksētais, ka objekta sliktais stāvoklis radies „ilgstošas ekspluatācijas – dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī remontu aizkavēšanās rezultātā”, savukārt liecina, ka remontdarbu nepieciešamību būtu vajadzējis plānot jau iepriekš.

Par dubultlogu nomaiņu Finanšu ministrijas ēkas pirmajos stāvos decembrī samaksāti 65 tūkstoši latu. Remonts iepriekš nebija plānots, un nauda tam piešķirta no atlīdzības fonda, ko ļāvusi ministrijas darbinieku nenokomplektētība un mainība. FM Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča skaidroja, ka logi atrodas „katastrofālā stāvokli” un ziemā darbinieki auksto telpu dēļ slimo. Arī rīkojumā par apropriācijas pārdali apgalvots, ka logi „daudzās telpās ir avārijas stāvoklī”. Taču nav neviena lietpratēja atzinuma par katastrofālo stāvokli un tā ietekmi uz darbinieku veselību. Ministrijas pārstāve skaidroja, ka atbilstoši darba aizsardzības normām 2009. un 2010.gadā veikta darba vides riska faktoru izvērtēšana, kur „vairākkārt norādīts”, ka nepieciešams veikt gan logu aiļu nopakošanu, gan labošanu. Katru dokumentu saistībā ar šo pieejamajā dokumentu mapē KNL žurnāliste nepārlasīja, taču FM sniegtajā paraugā lasāmais ieteikums bija – nevis logus nomainīt, bet gan veikt to aiļu nopakošanu un aizlīmēšanu.

Ļoti iespējams, protams, ka remonti patiesi bija un būs vajadzīgi gan šiem, gan daudziem citiem logiem, muzejiem un visdažādākajiem valsts objektiem mežos un pilsētās. Tāpat arī iespējams, ka gada pēdējos mēnešos valdībā pieņemtie lēmumi par budžeta apropriāciju jeb līdzekļu pārdali starp dažādām programmām un līdzekļu piešķiršana tieši remontiem, nevis kam citam, augšminētās piemaksas ieskaitot, nodrošināja visakūtākās valstiskās vajadzības. Tomēr šāds remontu plānošanas un organizēšanas stils nekādi nerada pārliecību par līdzvērtīgiem principiem starp dažādiem resoriem un kopumā – lai krīzes un taupības laikā valstī tērētu tikai to, kas ir nepieciešams, nevis to, ko gribētos.



ZM atbildes par remontiem

Turpinājums sekos