Valsts pamatbudžeta izdevumi pagājušā gada decembrī bija 602 miljoni latu. Kā liecina Valsts kases (VK) mēneša pārskati, tas ir divas reizes vairāk nekā jebkurā citā 2010.gada mēnesī un pat divarpus reizes vairāk nekā vidēji gada pirmajos 11 mēnešos. Vidējais rādītājs ir 236 miljoni latu.

No 602 miljoniem ES fondi ir mazāk par pusi

Oficiālo decembra pārskatu VK publiskoja tikai pagājušās nedēļas beigās, taču, balstoties uz operatīvajiem datiem, Finanšu ministrija (FM) jau janvāra sākumā izplatīja paziņojumu, kurā citastarp atzīst būtiski lielākos pamatbudžeta izdevumus decembrī. Paziņojumā norādīts, ka „lielākā daļa papildu izdevumu bijuši maksājumi ES fondu projektu realizētājiem”, un apgalvots, ka izdevumu apjoms nav saistīts ar prēmiju vai citu pabalstu izmaksu.

Taču ar straujo ES fondu naudas apgūšanu notikušo izskaidrot tomēr nevar. Pati FM pagājušajā nedēļā publiskoja informāciju, ka visā 2010.gadā ministrijas no budžeta projektu īstenotājiem izmaksājušas 506 miljonus latu, bet tieši decembrī – 224 miljonus latu. Tas nozīmē, ka budžeta izdevumi ES fondiem pagājušā gada decembrī bija par 198 miljoniem latu lielāki nekā vidēji iepriekšējos mēnešos. Tādējādi iznāk, ka no 366 miljonu latu decembra pamatbudžeta izdevumu palielinājuma, salīdzinot ar citiem mēnešiem, neizskaidroti arvien vēl paliek aptuveni 168 miljoni latu.

Finanšu ministrijā nezina, kam tērēja 168 miljonus

Lai gan kopš janvāra sākuma pagājis gana ilgs laiks, FM bija nepieciešamas vairākas darba dienas, lai sniegtu savu skaidrojumu par lielajiem izdevumiem, un arī ministrijas atbilde skaidrību par izdevumu būtību un pamatotību nesniedz. FM uzskaita, cik miljonu latu lielas kurai ministrijai decembrī bija lielākās pārdales subsīdijās un dotācijās, precēs un pakalpojumos, bet bez jebkādas plašākas informācijas par to, ar kādiem lēmumiem pārdales saistītas, tieši kādām precēm un pakalpojumiem naudu tērēja utt. Attiecībā uz kapitālo izdevumu palielināšanos pieminēta tikai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecība, bet pārējam izdevumu palielinājumam nav sniegts nekāds atšifrējums.

Turklāt FM 2010.gada decembri salīdzina tikai ar novembri vai arī 2009.gada decembri, bet gada vidējos rādītājus aprēķinos neizmanto. Taču pagājušā gada novembris pamatbudžeta izdevumu ziņā bija otrais mēnesis pēc decembra – izdevumi novembrī bija par 95 miljoniem latu lielāki nekā augustā. Līdz ar to trūkst pamatojuma tieši augsto novembra rādītāju izmantot par atskaites punktu, kaut gan arī tas decembrī tika būtiski pārsniegts.

Lai noskaidrotu atsevišķo resoru decembra izdevumu pamatojumu, nepieciešama ilgāka skaidrošanās ar katru no tiem, taču fakts, ka par budžetu atbildīgajā resorā arī šobrīd nav detalizētas informācijas un izvērtējuma par to, liek retoriski jautāt, ciktāl vispār notiek budžeta izpildes analīze.

Ministrija un Valsts kase: tā bija arī iepriekš

Ļoti iespējams, ka turpinās iepriekšējo gadu „labākās” tradīcijas – gada pēdējā mēnesī „apgūt” jeb iztērēt visu naudu, kas budžetā ieplānota. Valsts struktūras atsauci uz iepriekšējiem gadiem uzskata par argumentu. FM Komunikācijas nodaļas vadītājas Baibas Melnaces sniegtajā atbildē ir norādīts, ka izdevumi atlīdzībai decembrī bija par 7,7 miljoniem latu lielāki nekā novembrī, piebilstot, ka „līdzīga situācija bija arī 2009.gadā”.

VK pat grafikos parāda būtiskāko izdevumu pozīciju izpildes tendences pēdējos piecos gados, kur redzams, ka decembrī pieaugums līdzās citām pozīcijām bija arī izdevumiem atlīdzībai, savukārt izdevumi precēm un pakalpojumiem decembrī pieauga straujāk un bija pat vēl lielāki nekā iepriekšējos gados. Arī VK savā atbildē norāda, ka „valsts budžeta izdevumu pieaugums gada pēdējos mēnešos tika novērots arī iepriekšējos gados”, bet 2010.gada beigās izdevumu pieauguma tendenci „pastiprināja” ES fondu straujā apguve.

Kā zināms, „treknajos” gados lielā tērēšanās gada nogalē bija saistīta ar vēlmi neatstāt neiztērētu naudu, lai turpmāk nebūtu pamats samazināt iestādes budžetu. Bet, ja šobrīd jau dienaskārtībā ir jauni samazinājumi un tie paredzami arī 2012.gada budžetā, rodas jautājums – ja izpildvara un politiķi nespēs pamatot, ka visi decembra palielinātie izdevumi bijuši nepieciešami un līdz ar to, iespējams, kļuvuši par pamatu šāgada „bāzes izdevumiem”, kāds gan nodokļu maksātājiem un visai sabiedrībai pamats ticēt, ka turpmākā konsolidācija jāveic uz sabiedrībai vissāpīgāko pasākumu rēķina?


Avots: Valsts kases mēneša pārskati par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2010.gadā

Finanšu ministrijas skaidrojums decembra pamatbudžeta izdevumiem

Valsts kases grafiki par budžeta izdevumu izpildes tendencēm

Valsts kases mēneša pārskats par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2010.gada janvārī – decembrī