Tūlīt pēc tam telefoniski pāradresēju šo jautājumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājam Ivaram Zariņam. „Mēs to nevaram, „Latvenergo” – lūdzu!” – tāda bija viņa atbilde, atsaucoties uz to, ka „Latvenergo” tarifu pamatojumu iesniedzis komisijai kā komercnoslēpumu.

Lielāka atklātība šajā lietā ir ļoti nepieciešama. Un ekonomikas ministram būtu visnotaļ adekvāti viņa pārraudzītā krietni uzņēmuma saimniecību daudz lielākā mērā publiskot, nevis formāli piesegties ar augšminēto komercnoslēpumu vai notiekošo pamatot ar vispārīgām frāzēm, kamēr viena valsts uzņēmuma necaurspīdīgas komercijas dēļ trūcīguma vai nekonkurētspējas risks ir tūkstošiem šī uzņēmuma klientu - šīs valsts iedzīvotāju un mazu vai vidēju uzņēmumu.

Jautājums paliek arī attiecībā uz SPRK – pat ja komisija nevar publiskot „Latvenergo” pamatojumu, jautājums vēl paliek par komisijas pieņemto lēmumu un to, vai tajā ir atrodams pienācīgs izvērtējums par tarifu ekonomisko pamatotību un atbilstību likumdošanas normām.

Tikai tad, ja sabiedrība, kas ir arī „Latvenergo” klienti un, citastarp, arī vēlētāji, uzzinātu šos pamatojumus un izvērtējumus, varētu tieši vai netieši saprast, līdz ar to pilnvērtīgāk spriest un secināt par vairākām šobrīd apšaubītām lietām, tostarp:

• Kāds, ņemot vērā EM kā akcionāra uzstādījumus, ir tā sauktās „sociālās atbildības” un komercijas pamatojums un izvērtējums divu – starta un pamata – tarifu noteikšanai, nosakot par robežšķirtni daudz apsmieto 100 kWh mēnesī robežu?
• Kāda, arī ņemot vērā EM kā akcionāra uzstādījumus,  ir „Latvenergo” biznesa, tai skaitā peļņas izmantošanas stratēģija un vai tā balstās uz kādu valsts stratēģiju?
• Kāds, pēc iepriekšējās „Latvenergo” vadības arestēšanas, kas atstājusi pamatīgu ēnu pār „Latvenergo” finanšu līdzekļu un mantas racionālu izmantošanu, ir ražošanas un tīklu uzņēmumu saimniekošanas izmaksu pamatojums un izvērtējums?
• Cik lielu daļu tarifos īsti veido un veidos no atjaunojamajiem resursiem ražotās elektroenerģijas iepirkums un kā ir pamatots šis aprēķins?
• Kāpēc „Latvenergo” plānotie tarifi jau strauji tuvojas Eiropas vidējām cenām, apsteidzot ne tikai kaimiņvalstis un pāris nabadzīgākās, bet arī vairākas citas valstis?
  

Vēl viens ceļš, lai tiktu lielākā skaidrībā par tarifu pamatojumu, kā jau tas kuluāros un virtuālajā vidē šur tur izskanējis, ir tiesas ceļš – galu galā, kā jebkuru administratīvo aktu, arī SPRK lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Taču, lai to izdarītu pēc būtības, arī šādā gadījumā jābūt pieejamam lēmuma pamatojumam, lai varētu izvērtēt, ko un vai ir pamats pārsūdzēt.

Elektroenerģijas likuma 2.panta 2.punktā teikts, ka likuma mērķis ir: „Nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija.”

Kamēr nav atklātuma par tarifu pamatojumu, ir neiespējami novērtēt, vai likums ir ievērots – gan par efektivitāti, gan drošumu un kvalitāti, gan, protams, cenu pamatotību.