Acīmredzami ir pamats kritikai no juridiskā aspekta par nacionālās apvienības sagatavoto lēmumprojektu par Kravcova izslēgšanu un starptautiskas tiesvedības riskiem. Tai pat laikā, nez vai bez šī projekta tapšanas notiktu tik aktīva versiju apspriešana saistībā ar Saeimas deputātu valsts valodas zināšanām.
Lai cik paradoksāli, daudzie nacionālo jautājumu aizstāvji tautas priekšstāvju statusā daudzu gadu garumā tā arī ir atstājuši „baltos plankumus” likumdošanā, kas šobrīd rada pretrunas attiecībā uz Saeimas Kārtības ruļļa piemērošanu attiecībā uz deputātu, kurš neprot profesionālajiem pienākumiem nepieciešamā apjomā. Gan nacionālo līniju, gan tiesiskumu piesaucošajiem nu šobrīd priekšā tests nodemonstrēt, vai līdzšinējās pretrunas likumdošanā tiks pienācīgi un gana drīz novērstas, vai arī izvērtīsies par ieganstu nesamērīgi garām politisko vārdu virtenēm bez pienācīgi īsa tiesiskā rezultāta. It kā nesliktu paraugu rada pērnruden pieņemtie grozījumi likumā attiecībā uz pašvaldības deputātu statusu, nosakot pusgada termiņu valodas apgūšanai un pēc tam iespējamu deputāta mandāta anulēšanu tiesā, pēc Valsts valodas centra pārbaudes. Tiesa gan, domājot līdzībās ar Saeimu un paturot prātā personālijas, piemēram, galvaspilsētas pašvaldībā, jāpiebilst, ka  vēl atklāts ir jautājums par šī likuma piemērošanu praksē.

Saeimas un atsevišķu tajā pārstāvēto apvienību turpmākie paziņojumi un lēmumi saistībā ar Kravcovu un valodas pārbaudēm, protams, nebūs lēmumi tikai par juridisko tehniku, bet par politiku. Gan par politiku attiecībā uz „Saskaņas centru”, gan par paša „Saskaņas centra” politiku valodas jautājumos, gan par tautas priekšstāvju politiku attiecībā uz visiem tiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuriem nav pilnvērtīgas latviešu valodas zināšanas. Un, neapšaubāmi, šie lēmumi pēc būtības būs arī šonedēļ Saeimas debatēs apspriestās Latvijas ārpolitikas sastāvdaļa, ņemot vērā, ka valodas politikas izmaiņas būtiska loma bija un paliek starptautiskām organizācijām un dažādu valstu ietekmei tajās.
Politiskajām virāžām šobrīd pretī liekama faktiskā realitāte. Valsts valodas centrs, kas tika apstiprināts arī trešdien televīzijas debatēs, publiski izvirza šaubas par vēl vairāku citu otrās lielākas Saeimas frakcijas, „Saskaņas centra” deputātu valodas zināšanām, krietni paplašinot „fronti” šajā jomā. Savukārt relatīvi krietni mazāka, tomēr iespējama dilemma var būt arī trešajai lielākajai parlamenta frakcijai un valdošās koalīcijas dalībniecei, Zaļo un Zemnieku savienībai, kuras deputāts Rihards Eigims gan vairs nevairās runāt ar medijiem latviski un televīzijas debatēs varēja pārliecināties par būtisko viņa valodas zināšanu progresu kopš viņa sodīšanas strādājot pašvaldībā, tomēr, izvēršot pārbaudes Saeimā, arī uz viņu būtu pamats attiecināt prasību pārbaudīt valodas zināšanas visaugstākajā pakāpē, mutiski un rakstiski, un nez vai šobrīd var simtprocentīgi apgalvot, kā noslēgtos šāda pārbaude par C līmeņa 2.pakāpi.

Ārpolitikas debates šīs Saeimas darba kārtībā šonedēļ ir pirmoreiz, bet pēc tām arvien atklāts paliek jautājums par šo debašu „sauso atlikumu” vienotākas kvalitatīvākas un konsekventākas ārpolitikas tapšanā.
Arī lēmumprojekts par  deputāta izslēgšanu šīs Saeimas darba kārtībā šonedēļ ir pirmoreiz, bet arī paliek atklāts jautājums par to, vai un kāda sekos vienotāka un konsekventāka valsts valodas politika parlamentā un visā valstī.