Pēc pāris mēnešu ilgajām publiskajām viedokļu apmaiņām par „Saskaņas centra” Saeimas deputāta valodas nezināšanu un mācīšanos, kā rezultātā Valērijs Kravcovs tā arī publiski nav demonstrējis spēju paša deklarētajā sarunvalodas līmenī sazināties ar kolēģiem un medijiem, desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva. Rīt šis projekts ir Saeimas darbakārtībā.

Lēmuma projekts tapis saskaņā ar parlamenta Kārtības ruļļa 18.pantā noteikto – ja ir konstatēts, ka deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Taču nu izskan juristu iebildes, ka ar atsauci uz šo likuma normu un deputātu uzskaitījumu par viņu konstatēto vien nav pietiekami, ka nepieciešama procesuāla minētās neprašanas konstatācija, par kuras procedūru gan viedokļi nav īsti vienprātīgi.

Nav, protams, ne pirmā, ne simts pirmā reize, kad mūsu valsts likumu devēji atklāj, ka šajos likumos kaut kas nav skaidri noteikts vai paredzēts. Taču ir arī daudzas reizes, kad burtisku priekšrakstu iztrūkuma gadījumos tiek veidota likumu interpretācijas prakse pēc likuma gara, jēgas un loģikas. Kādi scenāriji būtu atbilstošākie šajā gadījumā, tas ir viens no diskusijas pamatjautājumiem. Ņemot vērā gan jau medijos piesauktos precedentus Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan citus juristu argumentus, gan Valsts valodas centra pozīciju par deputātu valodas kontroli, gan deputāta pilnvaru iegūšanas un īstenošanas būtību.

Vienlaikus, lai cik šis jautājums saistītos ar juridisko tehniku, pamatā šis tomēr, protams, ir un paliek politisks un arī morāles jautājums, gan individuāli, gan partejiski. Gan par „Saskaņas centra”, gan par viņu politisko oponentu politisko pozīciju. No savas partijas un no valsts interešu viedokļa. Un vienlaikus „Kravcova epopejas” konteksts liek pārvērtēt, cik konsekventa ir valsts valodas politika valsts pārvaldē un Saeimas veidotajā likumdošanā.

Valsts valodas kontroles problemātikai deputātu darbā dažādos līmeņos Latvijā nu jau ir pagara pieredze. Pašvaldību līmenī sankcijas jau piedzīvojis gan Valērijs Kravcovs, gan vēl viens viņa kolēģis 10.Saeimā, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Rihards Eigims. Parlamentā valodas tēma īpaši aktualizējās saistībā ar Joahimu Zīgeristu vēl deviņdesmitajos gados, bet noteikti nedrīkst aizmirst arī Ingrīdas Podkolzinas svītrošanu no deputātu saraksta un šī lēmuma negatīvās tiesiskās sekas Latvijai. Jaunas likumdošanas iniciatīvas valodas jomā ir bijušas parlamenta dienaskārtībā arī pēdējos mēnešos. Kādas ir vajadzīgas izmaiņas likumos un kāda ir un ir vajadzīga attieksme pret valsts valodu, ārpus likumiem, sabiedrībā – tas arvien ir atklāts jautājums diskusijai.

Raidījumā piedalīsies: Visvaldis Lācis (Visu Latvijai! -TB/LNNK), Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas Centrs),  Ilma Čepāne (Vienotība), Rihards Eigims (Zaļo un Zemnieku savienība), Edgars Zalāns (Par labu Latviju), Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem knl@knl.lv