Prezentācijā „Ģimenes valsts pabalsta reforma no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gadam” gan ir iekļauti tikai pieci priekšlikumi, bet LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks debatēs apgalvoja, ka pašā koncepcijas projektā ir arī sestais variants – „paliek viss, kā ir”. Abi vecākus pārstāvošie dalībnieki – mammam.lv/tetiem.lv portāla līdzautore Sindija Meluškāne un Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks – pauda atbalstu šim sestajam variantam, un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) tieši to nosauca par savu. Viņa gan arī runāja par sabiedrības aicināšanu palīgā „izdomāt, ko mums tagad darīt”. Ja patiešām tiks izlemts attiecībā uz ģimenes valsts pabalstu izmaiņas neveikt – un arī „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele atzina, ka diskusija par ietaupījuma avotu vēl „ir atklāta” –, tad A.Barčas minētā izdomāšana nozīmēs izlemt, kur citur noņemt budžeta izdevumus. Šo uzdevumu sarežģīt varētu arī I.Viņķeles atgādinātais fakts, ka bez „šī vingrinājuma” mums šogad būs jāveic vēl 50 miljonu latu izdevumu samazinājums.

Ja politiķi ar vai bez sabiedrības iesaistes tomēr nelems par ietaupījuma avota maiņu, tad reformas ģimenes valsts pabalstā būs jāveic – taču vienprātības par labāko priekšlikumu nav. I.Alliks pauda ministrijas nostāju, ka Latvijas situācijā pareizākais risinājums ir universāls pabalsts, bet, ja tas ir jāreformē, pabalstam jākļūst atkarīgam no bērnu skaita. I.Viņķele, tieši otrādi, pauda uzskatu, ka pašlaik universālo pabalstu sabiedrība jau uztver kā sociālās palīdzības pabalstu un to būtu pamats saistīt ar ģimeņu ienākumiem. Tam trūkumus saredzēja arī S.Meluškāne, kura norādīja, ka ne visi, kam atbalsts nepieciešams, atbilst trūcīgā statusam, un citi, kas tam atbilst, to neiet prasīt. Viņa gan arī pauda viedokli, ka krīzes laikā astoņu latu pabalsts ir svarīgs arī par pirmo bērnu. Arī L.Mucenieks pamatoja, kāpēc tagad neko mainīt nevajadzētu, bet ilgtermiņā aicināja pāriet no pabalsta uz lielāku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

LM uzsvaram uz bērnu skaitu ģimenē piekrita Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs un „Nākotnes fonda” pārstāvis Ilmārs Mežs, tomēr, salīdzinot Latvijas ieceri ar Igaunijā jau īstenoto atbalsta politiku, pašreizējo priekšlikumu par labu neatzina.

Video: Ingus Alliks, Aija Barča, Sindija Meluškāne, Leonīds Mucenieks, Ilze Viņķele un Ilmārs Mežs par ģimenes valsts pabalsta izmaiņu versijām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.01.2011.)

Labklājības ministrijas prezentācija „Ģimenes valsts pabalsta reforma no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gadam”