Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs apgalvoja, ka šobrīd katastrofa ir reģionāla mēroga un atbildīga ir valsts, bet ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka saskaņā ar likuma nosacījumiem valsts enerģētiskās krīzes instrumentu šobrīd izmantot nevar, savukārt katrai pašvaldībai ir iespēja izsludināt vietējo. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš skaidroja, kuru ieguvumu dēļ aicināja pašvaldības izsludināt vietējo enerģētisko krīzi, bet arī atzina, ka „negatavība bija visos līmeņos”.

Pašvaldību galvenā argumentācija tam, kāpēc šādas vietējās krīzes netika izsludināta, bija tā, ka ar saviem uzdevumiem netika galā uzņēmums „Latvenergo”, nevis pašvaldības. M.Švarcs izteicās, ka „tas ir nožēlojami, ka pašvaldībai jāpiespiež, lai kāds redzētu sarkanu lampiņu”, un uzsvēra, ka „mēs ar savām kompetencēm tikām galā”. Arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods apgalvoja, ka pašvaldība ar apstākļiem ir tikusi galā un tā ir cita lieta, ja galā nav ticis „Latvenergo”. Taču nez vai šo pašvaldību iedzīvotājiem lielu mierinājumu sniedz zināšanas par to, kurā pusē ir neizdarība – ja ar vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu situāciju varētu uzlabot, tad kavēšanās to darīt nav līdz galam saprotama. Tieši KNL studijā M.Švarcs beigās paziņoja, ka nākamajā dienā „sarkano podziņu” tomēr nospiedīs.

No otras puses, akmeņus var mest arī valsts dārziņā. A.Kampars raidījumā atzina, ka starp pašvaldībām un „Latvenergo” nenotika koordinācija un informācijas aprite, bet, kad viņam jautāja iemeslus, viņš paskaidroja, ka to „es atbildēt nevaru”. Vaicāts par Valsts enerģētiskās krīzes centra plāniem gadījumā, ja pašvaldības tomēr izsludina vietējās enerģētiskās krīzes, ministrs apgalvoja, ka vajadzīgo koordinēšanu veic jau šobrīd, savukārt plāns ir – „Latvenergo” sazīmētas līnijas, kurās jāstrādā. Varbūt šādas atbildes pamatoti izsauca A.Vaivoda repliku, ka tādā līmenī tiek strādāts jau visas šīs dienas un nav starpības, vai krīzi izsludina vai nē.

Tāpat neradās pārliecība, kādu labumu dos ceturtdien premjera sasauktā ārkārtas Krīzes vadības padomes sēde. A.Kampars stāstīja, ka sēde sasaukta, lai varētu ātri mainīt „atsevišķas juridiskas normas”, bet Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis skaidroja, ka sēdē ministrijas ziņos par to, kas ir izdarīts un kāda ir situācija. Amatpersonas nepauda vēlmi sludināt ārkārtas situāciju, un A.Lieljuksis, vaicāts par izmaiņām notiekošajā procesā, ko līdz ar padomes sēdi varētu ieviest, paziņoja, ka konkrētās situācijas pārvarēšana ir „pilnībā „Latvenergo” ziņā”.

Video: Monvīds Švarcs, Āris Žīgurs, Artis Kampars, Ivars Zariņš, Andris Vaivods un Aldis Lieljuksis par to, kuram un kāpēc būtu vai nebūtu jāizsludina enerģētiskā krīze vai ārkārtas situācija. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 05.01.2011.)