A.Kampars apgalvoja, ka enerģētikā „mums ir sava skaidra politika” un ka mēs „zinām, ko mēs vēlamies”. Viņš arī sacīja – ja enerģētika ir viena no stratēģiskajām nozarēm, nav diskusiju par „ļoti aktīvām” Krievijas investīcijām svarīgos objektos. „Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidents Jānis Jurkāns savukārt uzsvēra, ka lielākais risks mūsu ārpolitikai ir tad, ja mēs paliekam ar Krieviju „viens pret vienu”, un ka enerģētikā uzdevums „numur viens” būtu veidot kopīgo Eiropas Savienības energopolitiku.

Attiecībā uz 15% cenas samazinājumu A.Kampars skaidroja, ka mēs runājam tieši par to pašu tēmu kā Francija, Itālija vai Vācija, kas arī uzskata, ka ilgtermiņā Krievijas gāzes piegādes noteikumu sistēma „nav darbotiesspējīga”. Viņš pamatoja, kāpēc tā, un skaidroja, kādi bija Latvijas puses argumenti. A.Kampars pavēstīja, ka „Gazprom” asarām netic un cenu samazināja absolūti pragmatisku apsvērumu dēļ. Viņš arī atklāja, ar ko sarunās ar „Gazprom” ir problēmas, kas bija viena no tēmām, kas bija „ļoti skarba, ļoti negatīva” un ar izteiktu nepatiku no Krievijas puses.

Video: Artis Kampars un Jānis Jurkāns par Latvijas enerģētikas politiku un sarunām ar „Gazprom”. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 22.12.2010.)