24.12.2010.
Lāsma Rozenfelde
Ekonomikas ministrs un Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas vadītājs Artis Kampars sacīja, ka caur politisko sarunu ietekmi varētu nostiprināt Krievijā kaut kādu attieksmi arī no uzņēmēju puses. Viņš arī apgalvoja, ka iespējamā Krievijas jaunā ekonomiskā doktrīna nav justa ne līdz šim, ne vizītes laikā. A.Kampars arī stāstīja par progresu pagaidām nesaskaņotajā un nenoslēgtajā investīciju aizsardzības līgumā. Bet, kad viņam norādīja uz precedentu ar Krievijas konkurējošās kompānijas „Sveza” vēlmi pārpirkt uzņēmumu „Latvijas Finieris”, ministrs pauda viedokli, ka tas, ka jautājums netika virzīts augstā līmenī, „nav slikts signāls”.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors gan pozitīvi novērtēja noslēgtos līgumus, bet atgādināja, ka „divi putni vēl nav pavasaris”, bez tam viņš kontekstā ar jauno doktrīnu saredzēja riskus – iespējamo politisko ietekmi caur ekonomisko klātbūtni. A.Kampars gan apšaubīja šo ietekmi, norādot uz Krievijas zemo vietu Latvijā uzkrātajās tiešajās ārvalstu investīcijās. Arī A.Kudors atzina, ka pašlaik ārvalstu investīcijas Latvijā ir diversificētas un tas ekonomiskajai suverenitātei ir labi.
A.Kampars apgalvoja, ka mums „ir kaut kāda izpratne”, kur Krievija varētu investēt, un par vienu neizmantoto potenciālu nosauca tranzītu. Taču pilnu sarakstu ar neizmantotajiem potenciāliem vai primāri attīstāmajām nozarēm viņš nesauca. Ministrs ar piemēru, kad pēc Krievijas premjera izteikuma par Rīgas šprotēm divu nedēļu laikā šprotu apgrozījums veikalos palielinājās par 30%, raksturoja šādu vizīšu „signālus” un ietekmi uz biznesu. Līdz ar to neradās pārliecība, vai Latvija ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju ir definējusi skaidrus mērķus konkrētās nozarēs, vai arī galvenais mērķis ir uzlabot politiskās attiecības, cerot, ka tas pēc tam atspoguļosies arī kaut kādā attīstībā.
