Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 

Biroja darba rezultāti: vai tas ir nenormāli?

Korupcija, KNAB video_f

25.11.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notiekošais izraisa plašu sabiedrības interesi un rezonansi. Tomēr tas, kā mainās vai nemainās personālijas KNAB vadībā vai biroja struktūra, ir nozīmīgs tā iemesla dēļ, ka var ietekmēt to, cik apjomīgi, efektīvi un kvalitatīvi Latvijā notiek cīņa pret korupciju. Dalībnieki 24.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” pievērsās līdzšinējo un esošo KNAB darbības rezultātu vērtēšanai, un daudzi izskanējušie secinājumi tomēr bija gana kritiski.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka ar korupcijas apkarošanu un novēršanu nodarbojas 100 cilvēki, bet viņu lietvedībā ir tikai 45 lietas, kas „nav normāli”. Viņš salīdzināja KNAB un Finanšu policijas rādītāju. KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe savukārt uzsvēra, ka krimināllietu skaits ir vērtējams atkarībā no tā, cik iestādē ir izmeklētāju, kuru KNAB ir 15, un viņa pauda viedokli, ka tas, ka biroja darbiniekiem, neraugoties uz šķēršļiem, izdevies nepasliktināt rādītājus, ir „apbrīnojami”. K.Seržants arī diskutēja ar KNAB priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos Alvi Vilku par to, kā korekti interpretēt darbinieku skaitu, cik cilvēku ir kurās nodaļās un kādas funkcijas viņi īsti pilda. Bet A.Vilks piekrita kritikai par uzticības mazināšanos birojam, kas izpaužas mazākā uzklausīto cilvēku skaitā, un attiecībā uz šo lietu pauda arī paškritiku.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ar J.Strīķi sprieda par to, kā vērtēt prokuratūrai kriminālvajāšanai nodoto lietu skaitu, un J.Strīķe pauda uzskatu, ka lietu skaits nav korekts rādītājs, jo ir lietas, kurās ir vairāk nekā 10 apsūdzētie. N.Vilnītis, tāpat kā K.Seržants, kritizēja arī tiesā nonākušo lietu skaitu, tāpat uzsvēra, ka izmeklētājam ir jānodod vismaz divas, trīs lietas gadā, arī lielajām lietām būtu jābūt vairāk. Šeit arī J.Strīķe atzina, ka ir uzlabošanas iespējas, un apliecināja gribu izdarīt vairāk.

Taču būtiski, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kurš gan atklāja, ka cipari pēc 2006.gada ir stabilizējušies vienā līmenī, zemākā nekā 2006.gadā, tomēr norādīja, ka rādītāju novērtēšanai ir jāveic dziļāka analīze.

Video: Kārlis Seržants, Juta Strīķe, Alvis Vilks, Normunds Vilnītis un Arvīds Kalniņš vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba rezultātus. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.11.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: