"2011.gadā, nemainot likmes, samazinātu kadastrālo vērtību dēļ visā valstī plānotie NĪN ieņēmumi būtu 51 miljons latu par zemi" - nevar piekrist. Interesanti gan, kurām pašvaldībām prognoze par 2011.g. aprēķinu ir bijusi mazāka nekā aprēķins par taksācijas gadu (par zemi). Samazinātā zemes kadastrālā vērtība nenozīmē arī mazāku nodokļa aprēķinu, jo jāņem vērā iepriekšējo gadu 25% ierobežojumus. Ieņēmumu prognozi, kas tiek droši vien rēķināta ar iekasējamības koeficientu, nevar salīdzināt ar tekošā gada aprēķinu, kur šo koeficientu nepiemēro. 

Trollin, ar samazinātajām kadastrālajām vērtībām domāti VZD dati, kas liecina – visu Latvijā esošo ēku kadastrālo vērtību kopsumma nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, samazināsies par 1,5%, savukārt visas zemes kadastrālo vērtību kopsumma samazināsies par 9%, tātad vairāk. Kā jau rakstā ir minēts, nav iespējams iegūt precīzus datus ne par šī gada NĪN ieņēmumu sadalījumu kategorijās, ne par to, kāda ir faktiskā 25% pieauguma ierobežojuma ietekme. Zināms ir tas, ka, nemainot likmes, nākamgad samazinātos NĪN ieņēmumi par mājokli, taču precīzu datu par izmaiņām NĪN ieņēmumos par zemi un saimnieciskajā darbībā izmantotajām ēkām nav. 

Pašvaldības ir sniegušas ziņas par nodokļa apmēriem (arī NĪN par zemi), un tie ir apkopoti, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.802 „Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”: „2. Finanšu ministrija līdz taksācijas perioda 15.novembrim apkopo pašvaldību iesniegto nodokļa prognozi nākamajam taksācijas periodam” Vēl pašvaldības ir ievadījušas datus par NĪN apmēriem Valsts kasē VBPBP sistēmā līdz š.g. 17.novembrim (ieskaitot), aizpildot operatīvā mēneša pārskata par 2010.gada oktobri papildu veidlapu NĪN „2010.gadā aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis, nodokļa parādi”. Tur arī aprēķinātais nodoklis par zemi. Interesanti būtu salīdzināt šos datus (ņemot vērā, ka prognoze ir dota ar iekasējamības koeficientu 0.9), vai ir tie 9% nodokļa apjoma samazinājumi (tāds pats kā 9% kadastrālās vērtības samazinājums). 

„Ieņēmumi no NĪN pēdējos gados palielinājušies no 61,6 miljoniem latu 2005.gadā līdz šogad plānotajiem 90 miljoniem.” Vai ieņēmu tiešām arī būs tie plānotie? Pašvaldības arī apkopo informāciju par taksācijas periodā iekasēto nodokli, kā arī nesamaksāto par taksācijas gadā aprēķināto. Ja līdz šim varēja runāt par iekasējamību 90 % apjomā no aprēķinātā, tad šobrīd tam, manuprāt, ir tendence krasi samazināties. Gads vēl nav noslēdzies, maksājumi vēl būs, bet vēl arī nav pat uzrēķināts papildus nodoklis par lauksaimniecībā neapstrādātām zemēm (tātad pagaidām iekasējamība par to ir 0). Vai var likt papildus slogu maksātājiem, ja ir redzama noteikta parāda palielināšanās tendence, kas piedevām vēl tiek palielināts ar soda naudas koeficientu? Vai ierēdņi, palielinot šo nodokli, ir saskārušies ar cilvēku raudošām acīm, par to, kā pašu rokām uzceltajām mājām, ir jāmaksā vairāki desmiti lati? 

Trollin, visticamāk, NĪN ieņēmumos par zemi nebūtu 9% samazinājuma, ja likmes nākamgad atstātu nemainīgas, tieši 25% pieauguma ierobežojuma dēļ. Finanšu ministrija ir apkopojusi datus par pašvaldību iesniegto nodokļa prognozi nākamajam taksācijas periodam, un šie dati ir arī atrodami rakstā. Taču prognozes ir par nākamo taksācijas periodu, ne šo. Valsts kases publicētais jaunākais pašvaldību mēneša pārskats, kur redzami reālie NĪN ieņēmumi par zemi un par ēkām, pagaidām ir tikai par septembri. 

Prognoze uz 2011. g. - 51 zeme, 7 mājoklis, 32 ēkas, 0,9 inženierbūves – kopā 90,9 (pretstatā šogad 90). Tātad palielinām kopējo nodokļa slogu uz kadastrālās vērtības samazinājuma rēķina? Pēc VZD datiem samazinājuma lielākais īpatsvars ir tieši Pierīgas rajonos. No kā droši varam secināt, ka vairāk būs jāmaksā tieši lauku rajonos...