Pagājušajā gadā tika būtiski mainītas NĪN likmes – pirmoreiz ar nodokli sāka aplikt mājokļus, piemērojot progresīvo likmi 0,1-0,3% atkarībā no kadastrālās vērtības, sāka aplikt arī inženierbūves, nodokli zemei pacēla no 1% līdz 1,5%, kā arī ieviesa minimālo maksājumu 5 latu apmērā.



Nemainījās tas, ka NĪN nonāk pašvaldību budžetos, vietējās varas funkciju īstenošanai, ar ierobežotām iespējām piemērot nodokļa atlaides.

Mazāk nekā 5% no pašvaldību ieņēmumiem

Kā liecina Valsts kases pašvaldību gada pārskats, pagājušajā gadā pašvaldībās ieņēmumi no NĪN bija 73 miljoni latu – astoņas reizes mazāk nekā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pašvaldību budžetos. NĪN veidoja tikai 4,6% no kopējiem pašvaldību ieņēmumiem.



Ieņēmumi no NĪN pēdējos gados palielinājušies no 61,6 miljoniem latu 2005.gadā līdz šogad plānotajiem 90 miljoniem. Tiesa gan, šai summai nav precīza dalījuma starp zemi un ēkām, jo šī prognoze noteikta pēc Saeimas lēmumiem, kas pieņemti jau pēc valdības un Pašvaldību savienības ikgadējās vienošanās.

Kā liecina dati Valsts kases mēneša pārskatā par konsolidētā kopbudžeta izpildi, 2010.gadā nodokļu ieņēmumos valsts pamatbudžetā, speciālajā budžetā un pašvaldību pamatbudžetā kopā plānots iekasēt 3,26 miljardus latu, no tiem NĪN ieņēmumi paredzēti 2,77%. Precīzi tikpat liels šis īpatsvars bija arī 2004.gadā, pēc tam tas pakāpeniski un būtiski samazinājās, bet šogad notikusi atgriešanās 2004.gada līmenī. Tiesa gan, pieaudzis parādu apjoms.

Par mājokļiem – vien desmitā daļa, pieci lati – gandrīz 200 tūkstošiem

Apkopojot informāciju, ko pašvaldībām saskaņā ar augusta beigās valdības akceptētiem noteikumiem par NĪN prognozi bija pienākums līdz 1.novembrim iesniegt Finanšu ministrijā (FM), atklājas, ka šogad aprēķinātais NĪN mājokļiem veido tikai 8,5 miljonus latu. Pusi no tā, tāpat kā attiecībā uz visiem NĪN ieņēmumiem, paredzēts iekasēt Rīgā, savukārt pusē no visām pašvaldībām ieņēmumi no NĪN mājokļiem nesasniegs pat 10 tūkstošu latu slieksni. Minimālais NĪN maksājums ir piemērots gandrīz 200 tūkstošiem personu, visvairāk – Daugavpilī un Rēzeknes un Daugavpils novados. Kas liek uzturēt jautājumu, ciktāl pašreizējā nodokļa politika patiesībā ir regresīva, nevis progresīva.

Dati: Par 2010.gadā aprēķināto mājokļa nodokli (latos) un minimālo NĪN maksājumu

Jūrmala, kuras vārds saistībā ar šo nodokli, šķiet, locīts visvairāk, pēc prognozēm ir otrajā vietā aiz Rīgas, tiesa gan, ar vairāk nekā astoņas reizes mazākiem ieņēmumiem nekā galvaspilsētā. Trešā ir Liepāja, kur plānotie ieņēmumi ir divkārt mazāki nekā Jūrmalā. 25 pašvaldībās kopējā NĪN ieņēmumu prognoze nesasniedz 100 tūkstošus, bet vēl 34 pašvaldībās nepārsniedz 200 tūkstošus latu.
2011.gadā, nemainot likmes, samazinātu kadastrālo vērtību dēļ visā valstī plānotie NĪN ieņēmumi būtu 51 miljons latu par zemi, 7 miljoni latu par mājokļiem, 32 miljoni latu par pārējām ēkām un 0,9 miljoni latu par inženierbūvēm.

Dati: Aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze 2011.g.

Nav datu ne par 25% ierobežojumiem, ne atlaidēm

Valsts zemes dienesta (VZD) administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskats liecina, ka valstī kopā ir 986 tūkstoši zemes vienību, 60% no kopējās zemes platības aizņem lauksaimniecības zeme, 33% - mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.



Ēku kopskaits valstī ir 1,37 miljoni, gandrīz divas trešdaļas – dzīvojamās ēkas. Inženierbūvju valstī ir tikai 29 tūkstoši.

Dati: Būvju sadalījums pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā

Vidēji rēķinot, izmantojot nākamgada pašreizējās prognozes, par vienu zemes vienību maksājums būtu 52 lati gadā, par ēkām 29 lati, par inženierbūvēm 31 lats. Bet, protams, šāds aprēķins ir no sērijas par „vidējo temperatūru slimnīcā”, jo neuzrāda zemes vienību platību un stāvokli, kā arī ēku funkcijas un dzīvokļu skaitu dzīvojamās ēkās.

Diemžēl izrādās, ka Latvijā nav nevienas analīzes par to, kāds ir NĪN slogs uz dažādām īpašnieku un iedzīvotāju kategorijām – dažādās īpašumu ģeogrāfiskajās vietās, fiziskajām personām ar dažādiem ienākumu līmeņiem, dažādu īpašumu skaitu un veidu, juridiskajām personām, kas nodarbojas ar ražošanu vai tirdzniecību, un tamlīdzīgi. Valstī pat nav apkopoti dati ar sīkāku sadalījumu, lai šādu analīzi, kas būtu loģisks pamats turpmākai NĪN politikai, būtu iespējams veikt.

Līdzīgi nav skaidrības par NĪN apjoma pieauguma ierobežojumu zemei 25% apmērā pret iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija KNL sniedza datus par ierobežojuma piemērošanu lielākajās pilsētās – vairumā no tām ierobežojums ir piemērots vismaz 85% no visiem zemes īpašumiem.


Lauku rajonos šis procentuālais īpatsvars esot „krietni mazāks”, taču datu par visu valsti nav ne ministrijā, ne Pašvaldību savienībā.

Datu nav arī par piešķirtajām atlaidēm. Tajā informācijā, ko pašvaldības uz 1.novembri iesniedza FM, redzamas tikai atvieglojuma summas par mājokļiem trūcīgajām un maznodrošinātajām personām – 60% no 120 tūkstošu latu lielās atvieglojuma summas ir piemēroti Rīgā.

Dati: Piemērotā atvieglojuma summa par mājokļiem 2010.gadā

Taču likums ļauj pašvaldībām izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi arī citām NĪN maksātāju kategorijām. LPS neuzskatot par nepieciešamu šo informāciju vākt un apkopot, jo valsts institūcijas jau tāpat pārslogojot pašvaldības ar informācijas pieprasījumiem.

„Konceptuāla politika” un 0,92% dzīvokļu ar vērtību virs 40 tūkstošiem

NĪN pieauguma ierobežojums zemei ir viens elements, kas sistēmu padara neloģisku un netaisnīgu. Ieviešot pieauguma ierobežojumu pirms pašvaldību kadastrālo vērtību pārrēķina jeb aktualizēšanas visā valstī, kad daļā pašvaldību šī aktualizēšana jau bija notikusi, izveidojās situācija, ka dažādās pašvaldībās iedzīvotāji faktiski maksā nodokli, kas aprēķināts pēc atšķirīgiem parametriem.

Kad pieauguma ierobežojums tika ieviests, bija paredzēts, ka tas būs spēkā trīs gadus – pēc šī gada ierobežošanu bija paredzēts izbeigt. Toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 2007.gada jūnijā KNL apgalvoja, ka „šajā laikā ir jāizstrādā konceptuāla politika”. Tā vietā 9. Saeima vēlēšanu gaidās šī gada jūnijā vienkārši pieņēma grozījumus likumā, 25% pieauguma ierobežojumu attiecinot arī uz 2011.gadu, bez kādas konceptuālas politikas un analīzes.

Traģikomisks ir arī fakts, ka VZD datu bāzēs vēl arvien „piederība nav noskaidrota” 74,3 tūkstošiem jeb vairāk nekā pieciem procentiem no visām būvēm valstī. VZD gan apgalvo, ka visbiežāk ir runa par šķūnīšiem, garāžām un līdzīgiem maznozīmīgiem objektiem, taču par lielu kārtību tas neliecina.

Īpašs iemesls lielām šaubām par sistēmas neloģiskumu un netaisnīgumu ir īpašumu vērtību bāze – saskaņā ar VZD 2009.gadā gatavotiem datiem 31% no visiem dzīvokļiem un 64% no privātmājām kadastrālā vērtība nepārsniedza (!) piecus tūkstošus latu, tādējādi šiem īpašumiem piemērojot minimālo piecu latu maksājumu, kas atbilstoši kadastram būtu vēl mazāks. Savukārt tādu īpašumu, kuru vērtība pārsniedz 40 tūkstošus latu, pēc VZD vērtējuma bija vien 0,92% dzīvokļu un 3,36% privātmāju.



20 miljardi latu – visu Latvijas īpašumu kadastrālā vērtība

Atsevišķi piemēri liecina, ka kadastrālās vērtības, iespējams, noteiktas pārāk augstas, tomēr kopējā statistika liek šaubīties par nesamērīgi zemām vērtībām. Oktobrī tapušā VZD prezentācijā ir uzsvērts, ka kadastrālā vērtība ir „uz tirgus vērtībām balstīta īpašuma vērtība” , kas noteikta masveida vērtēšanas procesā, izmantojot standartizētas procedūras un aprēķinus. Tomēr ir pamats šaubīties, vai tiešām, uz tirgus vērtībām balstoties, visu Latvijā esošo īpašumu kadastrālā vērtība ir 19,6 miljardi latu, kas nākamgad vēl samazināsies par četrarpus procentiem – šādi ir oficiālie valsts dienesta skaitļi.



Salīdzinājumam, Kredītu reģistra datu kopsavilkumā redzams, ka šīgada otrā ceturkšņa beigās hipotēku kredītu mājokļa iegādei skaits ir 152 tūkstoši un atlikums – 4,79 miljardi latu. Statistika liecina, ka Latvijā kopumā ir vairāk nekā miljons mājokļu, tātad šis kredītu skaits varētu būt ap 15%, savukārt summa ir ceturtā daļa no kadastrālo vērtību kopsummas.

Līdzīgi šaubas rada apdrošināšanas dati – apkopojuma par visu nozari nav, bet, cik KNL izdevās noskaidrot, piemēram, šāgada 3.ceturkšņa beigās saistības par ēku apdrošināšanu „BALTA” portfelī ir 7,8 miljardi latu, bet „ERGO Latvija” saistības īpašuma apdrošināšanā – 3,69, no kuriem lauvastiesa ir nekustamais īpašums. Tādējādi tikai divu apdrošināšanas kompāniju novērtējums to apdrošinātajiem nekustamajiem īpašumiem ir ap 11 miljardiem latu. Tas ir vairāk nekā puse no VZD kadastrālo vērtību kopsummas, turklāt jāņem vērā, ka šajā kopsummā ir ierēķināta ne tikai ēku, bet arī zemes vērtība.

Zemas kadastrālās vērtības neapšaubāmi varētu būt pamats paaugstināt NĪN likmes. Taču nekonsekventa un necaurspīdīga vērtību noteikšana un līdz ar to nodokļu aprēķināšana līdz ar nodokļa palielināšanu var arī palielināt neloģiskumu un netaisnīgumu šī nodokļa politikā.

(Turpinājums – ar analīzi par iespējamajām nodokļa izmaiņām – sekos nākamajā rakstā.)