Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pavēstīja, ka ministrija prognozē ap 3,5% IKP pieaugumu nākamgad un ka uzlaboto prognožu dēļ šī gada ieņēmumi būs par apmēram 77 miljoniem latu lielāki, bet nākamā gada – par apmēram 83 miljoniem latu lielāki, nekā tika plānots iepriekš. Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns savukārt pauda viedokli, ka „reālistiski” pieaugums varētu būt starp 2% un 3% un katrā gadījumā zem 3%. Viņš uzskaitīja, ar ko Latvija riskē gadījumā, ja optimistiskais scenārijs nepiepildās, un tā pamatoja bankas vēlmi „plānot nākotni maksimāli piesardzīgi”. M.Bičevskis savukārt centās pārliecināt, ka arī FM ir „konservatīvajā pusē”.

„DnB NORD Banka” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš bija vēl optimistiskāks nekā M.Bičevskis, pamatojot, kāpēc pieaugums gaidāms 5% apjomā. Turpretī Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis aizstāvēja konservatīvu pieeju, norādīdams, ka vēsturiskā pieredze liecina – pēc šāda mēroga finanšu krīzēm atkopšanās notiek „baigi lēni” un ar vienu skaitli nepietiek, lai pamatscenāriju izmestu „pa logu”. Bet „SEB banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja 4% IKP izaugsmi, neizslēdzot arī 5% prognozes piepildīšanos.

Domstarpības ekspertiem bija arī par to, kas Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai būtu labāk – ņemot vērā iespējamo pieaugumu, 2011.gada budžetu konsolidēt iespējami mazāk, tikai lai sasniegtu aizdevējiem apsolīto 6% deficīta līmeni, vai arī izmantot iespēju un deficītu samazināt. M.Bitāns uzstāja uz to, ka „budžets ir jāsabalansē, un pēc iespējas ātrāk”. Viņš to pamatoja ar Latvijas ārējā parāda pieaugumu, bet M.Bičevskis apstrīdēja gan to, ka ārējais parāds ir pārsniedzis 50% no IKP, gan to, cik miljoni latu nākamgad būs nepieciešami tikai procentu maksājumiem vien. M.Bitāns arī skaidroja, ka bankas aprēķini liecina – lielāks budžeta deficīts nestimulē tautsaimniecības attīstību, taču tam savukārt iebilda P.Strautiņš. Abi arī diskutēja, vai kredītreitingu aģentūru zemie vērtējumi Latvijas vērtspapīriem ir vai nav būtiski. Valsts parādam pievērsās arī V.Dombrovskis, kurš atsaucās uz pētījumiem, kas rāda – ja jaunattīstības valstīm valsts parāds pārsniedz 40% no IKP, tad katru 5 procentpunktu pieaugums valsts parādam samazina IKP pieaugumu. Bet tam, ka Latvija šo riska robežu ir pārsniegusi, „absolūti klaji” nepiekrita M.Bičevskis.

Video: Mārtiņš Bičevskis, Mārtiņš Bitāns, Pēteris Strautiņš, Vjačeslavs Dombrovskis un Dainis Gašpuitis par to, kā nākamgad attīstīsies valsts tautsaimniecība un kāda konsolidācija būtu jāveic nākamā gada budžetā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.11.2010.)