Tatjana Ždanoka („Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”) pauda uzskatu, ka neatkarība „nav apdraudēta nekādā ziņā”, un uzsvēra, ka mēs esam Eiropas Savienības (ES) locekļi. T.Ždanoka sacīja, ka mums ir jāskatās vairāk uz Austrumiem un varam būt tilts uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un citām valstīm.
Roberts Zīle („Visu Latvijai!” - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) savukārt uzsvēra, ka Krievija savas intereses šajā reģionā nav pazaudējusi un būšana NATO un ES vien nav izšķiroša. Viņš skaidroja, kāpēc domā, ka „mēs nevaram justies droši”.
Ainārs Šlesers („Par Labu Latviju!”) apgalvoja, ka Latvijas politiskā neatkarība „ir neatgriezeniska”, bet apdraudēta ir ekonomiskā neatkarība. A.Šlesers uzsvēra, ka iznākšana no ekonomiskās atkarības būs galvenais valdības uzdevums.
Aivars Lembergs (Zaļo un Zemnieku savienība) kā galveno Latvijas problēmu un vienīgo draudu saskatīja demogrāfisko problēmu un pauda uzskatu, ka „pārējās mēs atrisināsim salīdzinoši vienkārši”.
Valdis Dombrovskis („Vienotība”) uzsvēra gan nepieciešamību turpināt mūsu integrāciju ES un NATO struktūrās, gan stiprināt enerģētisko neatkarību, taču par draudu neatkarībai nosauca arī „korumpētus politiķus”.
Bet Jānis Urbanovičs („Saskaņas centrs”) sacīja, ka ārēju draudu mums nav, bet iekšējās drošības briesmas ir divas – gan nabadzība, gan sabiedrības integrācija. J.Urbanovičs pauda viedokli – ja šeit dzīvos „saticīgi cilvēki”, tad ir iespējami panākumi arī ekonomikā un visur citur.