Pēc daudzajām debatēm vairākās televīzijās, šis noslēgums , neatkārtojot līdzšinējos formātus, koncentrēsies uz līdz šim jau izteikto atšķirīgo nākotnes piedāvājumu apkopojumiem, izvēršot savstarpējas konfrontējošas vai iespējamus kompromisus meklējošas debates, ietverot versijas par politisko spēku sadarbību, arī dažus līdz šim noslēdzošajās debatēs mazāk iztirzātus jautājumus, tai skaitā līdzšinējo politiķu darbu un līderu personālijas.

Tā kā šādu debašu formāts nevar būt efektīvs, piedaloties visu 13 pieteikto kandidātu sarakstu pārstāvjiem, debatēs aicināti piedalīties to politisko organizāciju pārstāvji, kuriem saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju datiem dienu pirms vēlēšanām ir pietiekami lielas iespējas kļūt par tautas priekšstāvjiem un strādāt parlamentā, un potenciālo vēlētāju atbalsts ir virs 2%. Līdz ar to piedalīties aicināti sešu apvienību, savienību vai partiju pārstāvji.

Visos medijos pēdējās priekšvēlēšanu debates tikušas definētas kā Ministru prezidenta amata kandidātu debates, tomēr, tā kā vairāku politisko organizāciju šim amatam nominētie pretendenti nav deputātu kandidāti, šajā gadījumā tika piedāvāta izvēles iespēja – deleģēt izvirzīto premjera amata kandidātu vai arī politiskās organizācijas vadītāju, tādējādi ar šo izvēli publiski definējot, kurš pārstāvības līmenis pilnvērtīgāk reprezentē politisko piedāvājumu un atbildību par to. Visi aicinātie palika pie premjera amata kandidātu deleģējuma, no kuriem daži ir arī viņu pārstāvēto politisko organizāciju vadītāji – debatēs piedalīsies Jānis Urbanovičs, Valdis Dombrovskis, Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers, Roberts Zīle un Tatjana Ždanoka.