Saeimas vēlēšanās kandidējošie politiķi daudzkārt izpelnījušies kritiku, ka pāri daudzajiem solījumiem trūkst plāna par nākamā gada budžeta konsolidāciju. Vislielākie pienākumi budžeta projekta veidošanā ir valdībai, kuras vadītājs jūnija beigās KNL, atbildot uz sabiedrisko organizāciju kritiku un aicinājumiem dot „A, B un C variantus” budžeta konsolidācijai, publiski apliecināja, ka šādi varianti taps gan izdevumu, gan ieņēmumu daļā un „tāds provizorisks saraksts būs pieejams augusta otrajā pusē”. Šāda saraksta nav.

„Tas būs pieejams septembra sākumā,” skaidro premjera preses sekretāre Līga Krapāne. 8.septembrī notiks Reformu vadības grupas (RVG) sēde, kurā plānots skatīt gan funkciju izvērtējuma ziņojumu, gan Finanšu ministrijas (FM) aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju. L.Krapāne uzskata, ka šobrīd viss notiek tā, kā tika solīts – prezentētas gan nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes, gan priekšlikumi sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ilgtermiņā, gan RVG ir prezentēts pirmējais funkciju izvērtēšanas ziņojums.

Izdarīts pēc būtības vai ķeksīša pēc?

Nodokļu pamatnostādnes gan valdībā skatītas nav – gala versiju FM, kas turpina sarunas ar ieinteresētajām pusēm, vēl nav sagatavojusi. Valdības apstiprinātajā budžeta sagatavošanas grafikā ierakstītais termiņš šo „priekšlikumu izstrādei” ir 1.jūlijs. „Izstrādātas tās ir. Tagad ir process, kas saucas saskaņošana un papildināšana,” par pamatnostādnēm saka FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace. Viņa skaidro, ka dokuments tiek papildināts un būs informatīvi bagātāks, bet FM iepriekš piedāvātie virzieni saglabāsies. Tomēr apgalvot, ka nekas iepriekš prezentētajos priekšlikumos nemainīsies, viņa nevar. B.Melnace stāsta, ka plānots ar pamatnostādnēm doties uz valdību septembra beigās vai oktobra sākumā.

Pagājis ir arī cits grafika termiņš, proti, līdz 16.augustam FM, sociālajiem partneriem un koalīcijas pārstāvjiem bija jāizvērtē funkcijas. L.Krapāne uzsver, ka pirmā apļa ziņojums laikā tika prezentēts RVG. Šai ziņojumā ir minēts 128 miljonu latu liels provizoriskais ietaupījums, taču iedzīvotājiem ar piedāvājumu iepazīties nav ļauts, jo tajā vēl var būt izmaiņas. Ir pamats apšaubīt, vai izvērtējums, kas vēl tiek mainīts un nav pieejams sabiedrībai, uzskatāms par darba izpildi. Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone skaidro, ka iepriekšējā RVG sēdē „viņi mums iedeva pagarinājumu”. Uz 8.septembri gatavotajam ziņojumam būs pielikumi ar priekšlikumiem augstā detalizācijā. Taču to, vai iedzīvotāji tos 8.septembrī varēs apskatīt, B.Pētersone nezina – tas būšot RVG lēmums.

Kur ir B un C varianti?

Arī ziņojuma publiskošana pēc būtības premjera solīto neizpildīs. Šobrīd nosauktais konsolidācijas apjoms – 392 līdz 440 miljoni latu – gan prognožu aktualizēšanas dēļ varētu kļūt mazāks, taču ar 128 miljoniem izdevumu daļā jebkurā gadījumā nepietiks, un arī ieņēmumus līdz šim nekad nav plānots palielināt tik lielā apjomā. Turklāt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras stratēģijas direktora vietnieks Jānis Butkevičs, kurš bijis RVG sēdēs, norāda, ka funkciju izvērtēšanas rezultātā ietaupāmā summa no 128 miljoniem latu jau šobrīd ir samazinājusies par dažiem desmitiem miljonu latu, un viņš prognozē, ka pēc ministriju viedokļu apkopošanas tā samazināsies vēl vairāk. „No sākuma tas skats bija cerīgāks,” J.Butkevičs komentē funkciju vērtēšanas procesu. Vienīgais publiski izskanējušais papildus konsolidācijas avots ir pensiju 2.līmeņa likmes izmaiņas. Alternatīvu priekšlikumu, no kuriem vēlāk izvēlēties labāko, nav.

Arī starptautiskie aizdevēji vēlēšanu gadā saskatīja nepieciešamību pēc citiem variantiem – aizdevuma dokumentos ir solīts līdz oktobra beigām iesniegt tehniskus priekšlikumus par ietaupījumiem vai papildu ieņēmumiem par kopējo summu, kas ir „ievērojami lielāka” nekā nepieciešamā konsolidācija. Šobrīd nav nekādas skaidrības, kā varētu tapt šāds piedāvājums.

FM pārstāve gan sola, ka jaunajai valdībai priekšā tiks nolikts saraksts ar pasākumiem par summu, kas „būtiski pārsniedz” nepieciešamo fiskālo konsolidāciju, taču detalizācijas par šādu solījumu nav, ir tikai B.Melnaces skaidrojums, ka tas taps, piedaloties citām ministrijām un uz papildus pasākumu bāzes, piemēram, pārskatot kādas politikas īstenošanu: „Valdība var politiski pateikt, ka šādu politiku valsts vairs nerealizēs vai realizēs mazākā apjomā. Bet tā ir politiska izšķiršanās.” Tiesa gan, nav izskaidrojuma, kāpēc šādas izšķiršanās nevarētu būt sagatavotas jau pēc līdzšinējās valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas.

Video: Daniels Pavļuts, Valdis Dombrovskis un Rasma Pīpiķe par budžeta konsolidācijas A, B un C variantiem un to pieejamību sabiedrībai. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.06.2010.)

Ministru kabineta rīkojums „Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu”