26.08.2010.
Lāsma Rozenfelde
Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns ieviesa korekcijas aprēķinos, norādot, ka liela daļa uzņēmumu pelēkajā ekonomikā spēj pastāvēt tieši tāpēc, ka nemaksā nodokļus – „tikko jūs liksiet viņiem maksāt nodokļus, viņi vienkārši bankrotēs un nemaksās neko”.
„Ekonomistu apvienības 2010” biedrs Juris Cebulis savukārt pauda versiju, ka divreiz samazināt ēnu ekonomiku mēs varam, taču tā ir daļa no mūsu sabiedrības, līdz ar to tās samazināšana noritēs tikai kopā ar citiem procesiem sabiedrībā. Labdarības portāla „ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta norādīja, ka darba ņēmējiem ir izdevīgi strādāt bez līguma, jo saņemt minimālo algu un maksāt nodokļus ir tas pats, kas dzīvot no pabalstiem un vēl strādāt ēnu ekonomikā, un tā ir viena no lietām, kas ēnu ekonomikas mazināšanai būtu jāmaina. Viņa gan atzina, ka nav pārliecības par politiķu vēlmi ēnu ekonomiku mazināt.
Iespējamu politiķu nevēlēšanās iemeslu iezīmēja „MADARA Cosmetics” vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kura skaidroja, kā ēnu ekonomikas izskaušanas rezultātā sabiedrība kopumā „daudz augstākas prasības izvirza arī varai”. Savukārt raidījuma vadītājs saistīja ēnu ekonomiku ar milzīgo korupcijas apjomu valstī, vaicājot, vai nav tā, ka šī iemesla dēļ politiskajā piedāvājumā kardināla šīs problēmas pārvarēšana patiesībā netiek piedāvāta. Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš piekrita, ka ir jābūt „daudz radikālākām metodēm”, taču pēc jautājuma, vai situācijas cēlonis ir politiskais „jumts”, valdīja ilgs klusums, bet iebildes šādam secinājumam ne no viena dalībnieka neizskanēja.
