26.08.2010.
Lāsma Rozenfelde
Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis kā kritērijus izvērtējumam piedāvāja to, cik lielā mērā partijas parāda atbildību par savu iepriekšējo lēmumu sekām, un to, cik tās piekārto piedāvājumu ilgtermiņa attīstības jautājumiem. Viņš konstatēja, ka piedāvājumu kvalitāte ir tādā līmenī kā studentu pirmais melnraksts. „Ekonomistu apvienības 2010” biedrs Juris Cebulis savukārt nosauca ilgtspējas un saturības kritērijus, bet pats salīdzināja partiju īsās programmas ar reklāmām.
„MADARA Cosmetics” vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere savukārt kā būtisku uzsvēra vides formulu, kas „rada apstākļus spēcīgu uzņēmumu attīstībai”, un tā ietver gan spēcīgus, zinošus un radošus cilvēkus, gan pieņemamu, drošu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi. Taču viņa secināja, ka partijas piedāvājumos izmanto „ļoti spēcīgus un tukšus vārdus”.
Labdarības portāla „ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta pauda viedokli, ka būtisks ir labējs/kreiss dalījums un virziens uz Eiropeisku valsti vai Austrumiem. Viņa izteica vērtējumu, ka sociālajā jomā programmas ir pārsteidzoši skopas un vēlētājiem maz izprotamas, turklāt tās ir populistiskas. R.Dimanta arī norādīja uz citu trūkumu piedāvājumā – ka programmās nav scenārija, ko darīt, ja turpināsies krīze. Savukārt lauksaimniecības jomai partijas programmās ir pievērsušas tik maz uzmanības, ka Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš būtiskos jautājumus cenšas risināt caur saprašanās memorandiem ar politiskajiem spēkiem.
Bet Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns atzina, ka visvairāk uztrauc sadalījums starp labējām un kreisām partijām jautājumā par budžetu un nodokļu politiku. Viņš skaidroja, kādai būtu jābūt labējo partiju nostājai, un izteica viedokli, ka „tā vietā mēs redzam tādu minstināšanos no visām partijām, tai skaitā tām, kuras ir pasludinājušas sevi par labējām”.
