27.05.2010.
Lāsma Rozenfelde
Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis sacīja, ka politika bieži vien ir komunikācijas, reklāmas produkts, jo tā lielai daļai vēlētāju ir „distancēts, tāls un nesaprotams norišu kopums”. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš arī uzsvēra reklāmu nozīmi. Viņš skaidroja, ka bieži „spēle” ir uz neizlēmušajiem, kuru ir ļoti daudz, bet izteica viedokli, ka arī izlēmušajiem, „ja tur patausta mazliet dziļāk”, lielai daļai patiesībā simpātijas nemaz nav tik stingras. A.Kaktiņš pauda versiju, ka lielai daļai vēlētāju vispār būs grūti izdarīt izvēli, ja gadījumā reklāmas aizliegs. Bet Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne, asociētā profesore Ilga Kreituse, atsaucoties uz pētījumiem par Latvijas vēlētāju rīcību un darbību, pavēstīja, ka aptuveni 20% no Latvijas vēlētājiem izvēlas pēdējā brīdī un pakļaujas uz pēdējā brīža reklāmu, kas ir izšķiroši.
A.Kaktiņš kā ļoti svarīgu faktoru nosauca dziļo un hronisko uzticības krīzi un skaidroja tās nozīmi un radītos izaicinājumus politiķiem. Sabiedriskās politikas portāla „politika.lv” galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko kā neuzticēšanās cēloni minēja apzināšanos, ka lēmumus pieņem tie, kas stāv aiz politiķiem, un politiķi ir tikai „apkalpojošais personāls”. Viņš gan to saistīja ar apstākli, ka daudz cilvēku ne īpaši interesējas par politiku un šādu pieņēmumu parasti ļoti aktīvi kultivē mediji.
A.Freimanis vēlētājus raksturoja kā dalāmus dažādās grupās – ir elite, subelite, informētie cilvēki, tie, kas bauda informāciju no informētajiem, un tie, kas no politikas apzināti vai neapzināti turas distancēti. Viņš arī skaidroja, ka pēdējā grupā ir „neizlēmušie”, kas gan nenozīmē, ka viņi absolūti nav izlēmuši. A.Freimanis definēja, ka Latvijas vēlētājs uzvedas un partijas dala trīs veidos. Pirmkārt, pēc etniskā principa. Otrkārt – kas vairāk attiecas uz tā sauktajām latviešu partijām –, pēc tā, vai partija ir un var būt valdošā, „varas” partija. Tikai kā trešo viņš minēja ideoloģiju, kas ir pakārtota pirmajiem diviem, līdz ar to vairāk ir fons.
