Kas notiek ar politisko apvienību veidošanos un cīņu par panākumiem vēlēšanās? Ciktāl politiskie līderi un viņu piedāvājumu saturs un forma atbilst vēlētāju vēlmēm un vajadzībām? Kas un cik pamatoti nosaka sabiedrības attieksmi un rīcību attiecībā uz politisko dienaskārtību? Šie un citi ar tiem saistītie jautājumi ir šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” diskusijas dienaskārtībā.
Līdzīgi kā pirms pāris nedēļām, pulcinot vairākus ekonomistus debatēm par ekonomisko situāciju, šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debatēs par politiku un sabiedrību, priekšvēlēšanu sacensībai uzņemot apgriezienus, aicināti piedalīties sabiedriski politisko procesu analītiķi, kuri regulāri uzstājas medijos ar saviem pētījumiem un komentāriem.
Vairāku politisko apvienību tapšana un partiju konsolidēšanās, pirmkārt, protams, saistībā ar „Vienotību” un „Par labu Latviju”, ir process, kas atšķir un atšķirs politisko cīņu par iekļūšanu 10.Saeimā no iepriekšējām vēlēšanām. Tai pat laikā šis process pats par sevi vēl nenozīmē, ka tas uzlabo vai stabilizē politisko situāciju. Ekonomiskā krīze un starptautiskais aizdevums pastiprina ar populisma baciļiem apdraudētu polemiku par ekonomisko jautājumu risināšanu, reformām un valsts suverenitāti. Tai pat laikā ekonomisko perspektīvu meklējumi ģeogrāfiskā kontekstā, nebeidzamie strīdi par vēsturi un, protams, „Saskaņas centra” kā nekad agrāk augstais potenciāls kļūt par varas partiju, uztur fundamentālus ideoloģiskus un etniskus jautājumus.
Kamēr politiķu programmatiskie piedāvājumi vēl tikai top, mediju regulārs produkts ir partiju un personu popularitātes reitingi, kuru rezultātus arī lietpratēji nereti novērtē kā fenomenu, piemēram, runājot par Zaļo un Zemnieku savienību, kura izskaidrošanai nepietiek tikai ar politisko dienaskārtību, bet klāt liekama arī mentalitāte, psiholoģija vai vēl kas cits. Tas liek, vienlaikus ar politiķu vērtēšanu, domāt arī par sabiedrības tā saukto uzvedību, atskaites punktiem, kritērijiem un mācībām. Starp aptaujās tik bieži pieminēto optimismu un pesimismu. Starp varas un indivīda lomu demokrātiskā valstī. Starp politiskās komunikācijas saturu un formu, saistībā ar ko jau manāmi pirmie šāgada izlaiduma aģitācijas un reklāmu paraugi. Starp aktivitāti un apātiju. Starp ikdienas aktualitātēm un ideāliem ilgtermiņā, par ko tik daudz tika runāts vēl tikai pirms dažām nedēļām, neatkarības deklarācijas pieņemšanas divdesmitgadē.
Raidījumā piedalīties aicināti: Aigars Freimanis, Arnis Kaktiņš, Ilga Kreituse, Roberts Ķīlis, Andris Runcis, Dmitrijs Petrenko.