Dalībnieki izteica budžeta konsolidācijas versijas, tajās neietverot ne nodokļu paaugstināšanu, ne sociālo izdevumu samazināšanu. Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pievērsās ēnu ekonomikas jautājumam un izteica aprēķinus, ka, samazinot ēnu ekonomiku par 4%, iegūtu papildus 476 miljonus latu budžeta ieņēmumos. Kā vienkāršu līdzekli, kā to panākt, viņš minēja drošas Eiropas Savienības ārējās robežas nodrošināšanu, „lai kontrabanda netiek pāri”. Taču E.Baldzēns neatbildēja uz jautājumu, kas konkrēti jāmaina, lai šo robežu padarītu drošu.

Karinas Pētersones („LPP/LC”) versija 400 – 500 miljonu latu konsolidācijai bija „strukturālā reforma”. To, ka tas ir iespējams, viņa pamatoja ar konstatējumu, ka reforma līdz šim vai nu nav uzsākusies, vai tiek veikta ļoti slepeni. Savukārt Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle izteica versiju, ka vajadzīgo miljonu konsolidāciju varētu panākt ar ēnu ekonomikas apkarošanu un biznesa stimulēšanu vien.

E.Baldzēns uzskaitīja vairākus vienlaikus veicamus pasākumus – to skaitā valsts pārvaldes reformu, izvērtējot funkcijas un pakalpojumus un nododot tos uz ārpusi. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende izteica versiju, ka funkciju audita rezultātā radītā ekonomija varētu būt no 50 līdz 100 miljoniem latu – kas ir būtiski mazāk nekā plānotā nepieciešamība –, savukārt E.Egle atzina, ka šobrīd nevar pateikt, cik liels ietaupījums funkciju izvērtēšanas rezultātā varētu būt.

Video: Egils Baldzēns, Karina Pētersone, Elīna Egle un Žaneta Jaunzeme-Grende par to, uz kā rēķina panākt nākamā gada budžeta konsolidāciju. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.02.2010.)