Saskaņā ar politiķu izteikumiem, nākamās nedēļas sākumā koalīcijas padomē tiks skatīti jautājumi par vēlēšanas reglamentējošās likumdošanas grozījumiem. Uzreiz pēc tam plānots šos jautājumus skatīt arī Saeimas Juridiskajā komisijā – tā šīsnedēļas sākumā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu, solīja komisijas un Tautas partijas frakcijas vadītāja.
Vēlēšanu likumdošanas izmaiņu versijās spektrs ir gana plašs. Arvien neskaidrs ir jautājums par vēlētāju reģistra ieviešanu arī Saeimas vēlēšanās. Pēdējās dienās priekšlikumiem nākusi klāt Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva par pašvaldību un Saeimas deputātu mandātu apvienošanu. Atklāts vēl ir arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja rosinātais jautājums par reglamentāciju vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas gadījumos, kam, kā zināms, jau ir priekšvēsture. Aizvadītajā gadā tika atcelts „lokomotīvju” princips ar kandidēšanu vairākos vēlēšanu apgabalos, taču, vismaz formāli, arī vēlēšanu apgabalu skaita jautājums ir potenciālo likuma grozījumu listē.

Sarosīšanās notikusi arī priekšvēlēšanu finanšu jomā. Vakar valdībā pieņemtais projekts par partiju finansēšanu no valsts budžeta ir sen apspriests projekts, kas allaž saistījies arī ar vairākiem priekšvēlēšanu spēles noteikumu parametriem, ko galvenokārt rosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā ierosinājumam par partiju nelikumīgas finansēšanas „kriminalizēšanu” nu jau ir vairāku gadu vēsture. Partiju finansēšanas sistēmas maiņa var tikt ieviesta tikai no nākamā gada, tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējamas izmaiņas vēl šogad. Pagājušajā nedēļā apvienība „Vienotība” nāca klajā ar solījumu inciēt priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu uzskaites principus, kas gan nav nekas jauns, - paplašinot to izdevumu spektru, kas atzīstami par kampaņas sastāvdaļu. Tiesa gan, nebija minēts pats priekšvēlēšanu izdevumu limita apjoms, kas arī regulāri tiek piesaukts kā pārmērīgi liels – pēdējā reize bija pagājušajā nedēļā, kad KNAB paziņoja datus par pašvaldību vēlēšanu tēriņiem. Priekšvēlēšanu reklāmu daļēja vai pilnīga aizliegšana gan pēdējās dienās vēl nav aktualizēta, taču, ņemot vērā kaislības ap šo tēmu, to var pieskaitīt pie hroniski sabiedriski politiskajā darbakārtībā esošajām.

Problēma attiecībā uz šo visu ir tas, ka ir maz gan laika, lai kaut ko mainītu šogad, gan politiķu vienprātības, lai kaut ko mainītu vispār. Lielākās opozīcijas frakcijas „Saskaņas centrs” vadītājs jau pasteidzies paziņot, ka vēlēšanu gadā vispār neko nevajadzētu mainīt, kas gan arī ir diskutabls apgalvojums. Ņemot vērā visnotaļ plašo rezonansi sabiedrībā attiecībā uz vēlēšanu sistēmu, un naudas un politikas attiecībām, nekad nav par vēlu.

Raidījumā piedalīties aicināti lielāko Saeimas frakciju politiķi, KNAB pārstāvis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs, kā arī vēlēšanu sistēmas un partiju finansēšanas jautājumu eksperti no Vēlēšanu reformu biedrības un sabiedriskās politikas centra „Providus”.