Jautājums par valstisko stratēģiju attiecas gan uz formu, gan saturu, un abas lietas cēloņsakarībās vieno jautājumi par naudu. Valsts kontroles secinājumi, protams, daudzkārt ir apstrīdami. Tomēr šajā gadījumā ir gana daudz faktu un to interpretāciju, ko acīmredzami būtu nepieciešams vēl un vēl krietni izpreparēt. Un, vēlams, ne tikai medijiem, bet arī valsts institūcijās, un ne tikai prokuratūrā vien.
Par nepamatoti augstām apraides izmaksām un tehnoloģiju ieguldījumiem valsts radio un televīzijas centrā. Par Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa atbilstību koncepcijām. Un, protams, par konkursa rezultātiem, kas ietver „Lattelecom” kopdarbību nevis ar augšminēto valsts centru, bet firmu, kas agrāk piederēja nu jau bēdīgi slavenajam „Kempmayer Media Limited”, bet tagad kontrole divpakāpju īpašnieku shēmā ir kādai firmiņai ar varenu nosaukumu SIA „Stratēģiskie risinājumi”, kas pieder tā paša augšminētā valsts centra bijušajam valdes loceklim.

Otrajā, satura stratēģiju virzienā, arī ir bezgala daudz jautājumu par to, kādu saturu, kādā apjomā un ar kādiem nosacījumiem valsts nodrošinās skatītājiem. Šie jautājumi, pirmkārt, attiecas uz Saeimu, kur jau nez kuro gadu nav pieņemta jauna, 21.gadsimta realitātēm atbilstoša mediju likumdošana, un arī uz Nacionālo radio un televīzijas padomi, kuras stratēģijās deklarētie mērķi par televīziju pieejamību skatītājiem pagaidām ir visnotaļ apšaubāmi praktiskajā īstenošanā.

Galarezultātā pagaidām sabiedriskā televīzija paredz atslēgt analogo apraidi daudz straujāk, nekā plānots, pretrunas starp komerctelevīzijām un valsts regulatoriem dārgu izmaksu dēļ saglabājas, bet „Lattelecom” kā savus klientus plāno krietni mazāku iedzīvotāju skaitu nekā līdz šim izmantojuši analogo apraidi. Savukārt tas liek prognozēt, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāju vai nu materiālu apsvērumu dēļ, vai vienkārši visa šī ap digitālizāciju notiekošā bardaka dēļ tā arī, šī vārda vislabākajā nozīmē, „neapgūs” šo jauno digitālo televīziju. Tāpēc, ka ļoti nedaudzi atbildīgie personāži, savas mazkompetences, bezatbildības vai savtīguma dēļ, šo projektu un tajā ieguldāmo naudu būs „apguvuši” šī vārda vissliktākajā nozīmē.

Daudzas lietas šajā jomā jau ir neatgriezeniski, vienkāršiem vārdiem runājot, sačekarētas. Bet dažās vēl var sakārtot. Šī vārda labākajā nozīmē.