22.10.2009.
Lāsma Rozenfelde
E.Repše debatēs pavēstīja, ka pastāv pamatotas aizdomas, ka atsevišķos gadījumos VID vadība ir ietekmējama, tiek piemērots viens princips savējiem, bet cits svešiem, un VID dažos gadījumos var veikt neargumentētu un nepamatotu uzrēķinu, bet citos – kādu īpaši priviliģētu personu piesegt. Kad Dz.Jakānu aicināja atklāt argumentus, ar kuriem var apgāzt ministra teikto, ģenerāldirektors vien atbildēja, ka nevar piekrist baumām.
E.Repše norādīja, ka VID saglabājis darba attiecības ar ļoti daudziem darbiniekiem, kuriem ir izvirzītas apsūdzības „vai pat atsevišķos gadījumos notiesājoši tiesas spriedumi”. Viņš arī citēja ģenerālprokurora vēstuli ar piemēru par to, ka pārbaude par kāda VID darbinieka iespējamo kukuļņemšanu tika uzsākta tikai 2008.gadā, lai gan informācija par to tika saņemta jau 2004.gadā un atkārtoti 2007.gadā. Dz.Jakāns uzsvēra, ka 2008.gadā pret attiecīgo personu ir uzsākts kriminālprocess, kas jau ir nosūtīts vajāšanai, un izdarīja secinājumu, ka „tātad darbs notiek”. Ģenerāldirektors arī apgalvoja, ka VID nestrādā neviens darbinieks ar notiesājošu spriedumu.
Dz.Jakāns pēc būtības neatbildēja uz jautājumu par apstākļiem, kuros viņš secinātu, ka nav izdarījis pietiekami daudz un viņam jāpamet darbs. Taču arī E.Repše nedemonstrēja konsekvenci attiecībā uz vēlmi panākt VID vadības nomaiņu. Viņš uzsvēra, ka Dz.Jakānam šobrīd ir iespēja konstruktīvi strādāt kopā, lai gan iepriekš, runājot par ģenerāldirektora noņemšanu no amata, E.Repše pieminēja nevis nevēlēšanos, bet gan nespēju valdībā nomaiņu panākt.
