Kas notiek Latvijā ar Repšes kredītiem

Spriežot pēc pavājās motivācijas, nez vai kādas tiesiskas sekas var izraisīt “Delnas” aicinājumi KNABam notikušo vērtēt kontekstā ar Interešu konfliktu likuma pantu par amatpersonām nepieļaujamām dāvanām un citiem labumiem. Gan tāpēc, ka trūkst viennozīmīga ekonomiskā pamatojuma, ka kredītu likmes varētu saukt par nesamērīgi zemām, gan tāpēc, ka nav skaidras versijas, par ko pagātnē vai nākotnē šīs “dāvanas” varētu būt saņemtas. Faktiski, līdzās augsti moralizējošajiem aicinājumiem izvērtēt likumību, dot likuma tulkojumu un vilkt robežu starp likumu un ētiku, “Delna” ne līdz iesniegumam KNAB, ne pēc tam nav pati tiekusies pēc tādiem saviem spriedumiem vai risinājumiem, ko prasītu arī šīs organizācijas pašas izvirzītās ambīcijas.

Tai pat laikā nevar arī pieņemt KNAB priekšnieces vietnieka Alvja Vilka vairīšanos skatīt notikušo arī no ētikas viedokļa – likumā par biroju melns uz balta starp biroja funkcijām minēts arī: “izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā”. Te nu būtu reize situāciju, kad likumi ir “par īsu”, vismaz pēc savas saprašanas izglītot, ko uzskatīt par ētisku - gan, turpinot līdzību, kamieļu, gan augstāka saprāta būtņu rīcībā.

Vienu tiesisku konsekvenci, kā to var saprast no komentāriem, ar KNAB un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dalību gan tomēr varam sagaidīt – nosacījumu amatpersonām publiski deklarēt visu savu kredīsaistību detaļas. Tas varētu pavērt interesantu skatu uz banku attieksmi pret politiķiem un citiem valstisko lēmumu pieņēmējiem, salīdzinot ar privātā sektora pieredzi. Ar to labāk vajadzētu nodarboties Saeimas izmeklēšanas komisijas tapšanas iniciatoriem.

Lai gan tā tiek ar smaidu apgalvots, nez vai var viennozīmīgi teikt, ka abas iesaistītās bankas un nekustamo īpašumu kompānija guvusi tikai reklāmu – daļai varbūt rodas pretējais efekts. Tāpat arī dažādas pārdomas, gan rosinošas, gan bremzējošas, šķiet, varētu rasties tiem, kuri, līdzīgi, iecerējuši vai jau uzsākuši spekulācijas ar īpašumiem, paredzot tikpat strauju cenu pieaugumu kā līdz šim. Tas jau ir stāsts par nozari kopumā.

Diemžēl, šķiet, ka ne nacionālā banka, ne komercbanku asociācija, ne banku uzraugu komisija ne pa vienam, ne visi kopā nav radījuši puslīdz pamatotas prognozes esošajai un potenciālajai klientu masai par to, cik ilgā laikā kas var notikt ar kredītu procentu likmēm, pie kādiem apjomiem kredītu apjoms var kļūt par būtisku risku banku un nekustamo īpašumu nozares biznesam. Repše tagad lielā mērā kļūs par nevis kamieli, bet publisku izmēģinājuma trusīti, kura piedzīvojumi ļaus novērtēt, cik daži apsvērumi ir pamatoti.

Pats Repše tiešām nepierāda daudz ko, ko varbūt varētu pierādīt un kas medijos šai lietā nav apspriests. Piemēram, par motīviem banku izvēlē, kas daļēji konkretizējās tikai vakar telefonintervijā pirms raidījuma. Tai pat laikā, ir lietas, ko var pierādīt, pat neko nesākot pierādīt. Galvenā – lai arī tik daudzviet šolaiku premjers krasi atšķiras no priekštečiem, nu viņš kļūst līdzīgs vairākumam, kuri agrāk vai vēlāk, bet tomēr līdzās politikai taisa biznesu…

Jautāts par iegādāto īpašumu realizāciju, Repše vakar teica, ka esot gatavs pārdot jebkuru, ja tas būtu vajadzīgs vai īpaši izdevīgi. Pēc pašreizējās bilances, ja turpināsies viņa ieguldījumi (kas netiek noliegts), brīdī, kad pienāks kredītu atmaksas termiņš, vismaz kāds no īpašumiem būs jāpārdod. Pirmie kredītu atdošanas termiņi ir jau 2006.gadā, tātad, vēlēšanu gadā. Tādējādi iznāk, ka vēl šajā premjera pilnvaru laikā Repšes biznesa ciklam pirkt-pārdot jau jānoslēdzas. Tad jau tas vēl mazāk būs saucams par ieguldījumu, bet drīzāk par spekulāciju. No vienas puses, labāk, ka nauda paliek pašmāju biznesā, nevis aizceļo uz ASV fondu tirgu. Tomēr morāle gan par vienu, gan otru, un robeža starp ieguldījumiem un spekulācijām ir tas, vai politiķis iegulda tikai savu naudu, vai jau uzņemas jaunas saistības, lai būtu vēl ko ieguldīt. Tad mazāk laika un iespēju var palikt izpildīt pavisam cita veida saistības - pret vēlētājiem.