Par to, kas notiek veselības aprūpē, šobrīd dažādu līmeņu lēmēji, ārstētāji un pacienti runā, tēlaini izsakoties, vismaz divās valodās. Par to liecināja arī “Kas notiek Latvijā?” diskusija vakar. Lai cik dažādi var vērtēt notiekošās pārmaiņas šajā nozarē, cerības, bažas un solījumi vēl arvien ir krietni vairāk par prognozējamu nākotni. Divās valodās runā ministrs un viņam padotie ierēdņi, no vienas puses, un praktiķi no otras. Turklāt, vispārīgas koncepciju stila tēzes, nevis argumenti skan atbildēs uz jautājumiem, piemēram, par pacientu kategorijām, kurus atbrīvo no piecientu iemaksām, vai par slimnīcu finansējuma izmaiņām, vai par rindu veidošanās risku pie ārstiem, kas mazina, nevis vairo tā saucamo ārstu pieejamību.